• Sākumlapa
• Projekti
• Demokrātijas kultūras laboratorija

27.10.2023

Drukāt

Paneļdiskusija: kā iesaistīties lēmumu pieņemšanā un līdzdarboties demokrātijas procesos

Piektdien, 22. septembrī, Starptautiskajā Nedzirdīgo nedēļā kultūras centrā “Rītausma” noritēja diskusija “Mēs līdzās. Iesaiste un līdzdalība – fakti – risinājumi.” Latvijas Nedzirdīgo savienības projekta “Demokrātijas kultūras laboratorija” ietvaros. Diskusijā piedalījās vairāk nekā 80 dalībnieku.

Diskusijas sākumā LNS viceprezidents Ivars Kalniņš iepazīstināja ar projekta “Demokrārtijas kultūras laboratorija” paveikto un vēl plānotajām aktivitātēm. Ivars Kalniņš uzsvēra, ka, pateicoties zīmju valodai, mēs varam skaidri izteikt savas vērtības, to, kas mums ir svarīgi.

Pasākuma laikā LNS viceprezidente Brigita Lazda prezentēja pētījumu par pilsoniskās līdzdalības prasmju ieguves barjerām un risinājumiem nedzirdīgām un vājdzirdīgām personām, kura ietvaros tika aptaujāts 241 nedzirdīgais par iespējām iesaistīties lēmumu pieņemšanā un līdzdarboties demokrātijas procesos ar mērķi iegūt datus par nedzirdīgu cilvēku izpratni par demokrātiskās kultūras būtību, pilsoniskās līdzdalības lomu, nozīmi un ierobežojumiem. Pēc pētījumā iegūtajiem rezultātiem tika secināts, ka nedzirdīgie ir informēti par LNS darbu un nesaredz barjeras demokrātiskai iesaistei LNS darbā.

Veicot pētījumu, tika novērots, ka sakontēji nedzirdīgie pētījumā iesaistījās nelabprāt, un bija nepieciešams viņus iedrošināt. “Ļoti svarīgi ir nedzirdīgam cilvēkam jautājumus izskaidrot zīmju valodā, lai respondents izprot jautājumu, sāk domāt un spēj sniegt atbilstošu atbildi,” uzsvēra Brigita Lazda. Kā galvenie iemesli tam, kāpēc respondenti neiesaistās LNS darbā, tiek minēti laika trūkums, nevēlēšanās, neieinteresētība, nesaprašana un uzskats, ka visu paveiks LNS līderi paši.

Tika secināts, ka nedzirdīgiem cilvēkiem citās pašvaldībās ir ierobežotākas iespējas izteikt savu viedokli vai piedalīties lēmumu pieņemšanā, jo trūkst informācijas zīmju valodā, pasākumos netiek pieaicināti zīmju valodas tulki vai netiek nodrošināti tiešsaistes subtitri. Pētījums atklāja, ka liela daļa nedzirdīgo nezina savas tiesības un nezina, kur vērsties pēc palīdzības ārpus LNS.

Brigita Lazda uzsvēra, ka nedzirdīgiem cilvēkiem rakstu valoda ir otrā valoda, jo viņu dzimtā valoda ir latviešu zīmju valoda. Pētījumā secināts, ka liela daļa respondentu neizsaka savu viedokli, jo baidās, ka kļūdīsies vai nekorekti izteiksies. Brigita Lazda arī uzsvēra, ka nedzirdīgo kopiena nav noslēgta un vēlas atvērties, iziet plašākā sabiedrībā.

Pētījuma prezentācijas noslēgumā tika minēti arī daži iespējamie risinājumi aktīvākai nedzirdīgo iesaistei demokrātiskajos procesos – nodrošināt plašāku informācijas pieejamību par politiskajiem lēmumiem visos līmeņos latviešu zīmju valodā, sekmēt iedzīvotāju izpratni par sabiedrības daudzveidību, stiprināt sadarbību ar NVO, mazināt negatīvos stereotipus par dažādām sabiedrības grupām un citi.

Pēc pētījuma rezultātu apskata norisinājās paneļdiskusija, kuru vadīja Ivars Kalniņš. Paneļdiskusijā piedalījās ministriju un Saeimas pārstāvji – Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks (Zaļo un Zemnieku savienība), Saeimas deputāte Mairita Lūse (“PROGRESĪVIE”), Saeimas deputāts Lauris Lizbovskis (“APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”) un Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis (Jaunā VIENOTĪBA). Latvijas Nedzirdīgo savienību diskusijā pārstāvēja prezidents Edgars Vorslovs, un par nedzirdīgajiem aktuālajiem jautājumiem viedokli izteica LNS vadība, biedrību vadītāji un biedri.

Paneļdiskusijas sākumā tika pārbaudītas politiķu zināšanas par nedzirdīgajiem, LNS Domes priekšsēdētāja Inese Immure piedalījās diskusijā kā eksperte. 

Reinim Uzulniekam (ZZS) tika jautāts, vai ir kāda profesija, kurā, viņaprāt, nedzirdīgie nevar strādāt. Reinis Uzulnieks uzsvēra, ka nedzirdīgi cilvēki ir vienlīdzīgi ar pārējo sabiedrības daļu, tāpēc ierobežojumiem profesiju izvēlē nevajadzētu pastāvēt. Pēc diskusijas ar eksperti, Reinis Uzulnieks nonāca pie secinājuma, ka tomēr, ir profesijas, kurās nedzirdīgiem cilvēkiem strādāt būtu apgrūtinoši. Tikmēr pārējie politiķi nesaskatīja šķēršļus tam, kāpēc nedzirdīgie nevarētu darboties jebkurā profesijā.

Artjomam Uršuļskim (JV) kā Veselības ministrijas parlamentārajam sekretāram tika uzdots jautājums par nedzirdīgu cilvēku iespējām izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Politiķis atzina, ka par šo jautājumu nekad nebija aizdomājies, un nespēja uz to atbildēt. Šis jautājums raisīja tālākas diskusijas par iespējamajiem risinājumiem esošās situācijas uzlabošanai. Jautājumu sesijā tika pārrunātas arī citas tēmas – informācijas pieejamība, zīmju valodas atšķirības pasaulē, zīmju valodas statuss un citas. 

Pēc politiķu iztaujāšanas notika aktuālo jautājumu pārrunāšana, arī klātesošie LNS biedri tika aicināti izteikties.

Ivars Kalniņš pieminēja, ka no septiņiem uzaicinātajiem politiskajiem spēkiem uz diskusiju ir ieradušies tikai četru partiju pārstāvji, uzdodot jautājumu, vai politiskajām partijām vispār ir interese piesaistīt nedzirdīgos.

Kā vienu no galvenajām problēmām nedzirdīgo kopienai Ivars Kalniņš izcēla informācijas pieejamību. Tika minēts, ka Latvijas Televīzijā raidījumu skaits ar zīmju valodas tulkojumu vai subtitriem katru gadu pieaug. LNS prezidents Edgars Vorslovs pieminēja “Piekļūstamības direktīvu”, kas stāsies spēkā 2025. gadā, nosakot divu gadu pārejas periodu Latvijā, kas noteiks nodrošināt piekļūstamību arī privātajam sektoram. Politiķi atzina, ka valstij nav tiesību iejaukties privātajā sektorā, tai skaitā komerctelevīziju darbā, bet ar sadarbību starp LNS, Labklājības ministriju un NEPLP situāciju varētu mainīt.

SIA “LNS Rehabilitācijas centrs” valdes priekšsēdētāja Sandra Gerenovska politiķiem minēja, ka nedzirdīgiem bērniem trūkst atbilstošu mācību materiālu un grāmatu. “Nedzirdīgie bērni ir pelnījuši izglītoties, iesaistīties sabiedrībā un būt līdzvērtīgi kā pārējie,” uzsvēra Sandra Gerenovska. Mairita Lūse (P) solīja šo ziņu nodot jaunajai kultūras ministrei, pieminot, ka šāda problēma, iespējams, ir radusies, jo sabiedrība kopumā neizprot nedzirdīgu cilvēku vajadzību pēc specializētām grāmatām, vizuālajiem materiāliem.

Diskusijas noslēgumā Inese Immure dalījās gandarījumā, ka politiķi pēc šīs paneļdiskusijas ir kļuvuši zinošāki jautājumos par nedzirdīgajiem, un aicināja nedzirdīgos vairs nejusties kā otrās šķiras cilvēkiem, jo laiki ir mainījušies: “Mums ir jābūt lepniem, mēs esam zīmju valodas lietotāji un mums tas ir jāizmanto savā labā kā privilēģiju, nevis kā otrās šķiras pazīmi. Paldies!”

Paneļdiskusijas gaitā tika izceltas vairākas nedzirdīgo kopienai aktuālas problēmas un politiķi atzina, ka šī diskusija ir likusi viņiem aizdomāties par jautājumiem, ar kādiem iepriekš nebija saskārušies, un aktualizēs nedzirdīgo intereses saistībā ar informācijas pieejamību, izglītību, sportu un citām jomām.

Pēc paneļdiskusijas notika diskusija četrās darba grupās. Darba grupas vadīja Gunta Birnīte, Vilhelmīne Vicinska, Ilze Jaunzeme un Arta Birzniece – Siliņa.

Katrai grupai bija jāizceļ problēmas šādās jomās – informācija, komunikācija, kultūra, LNS – un jāsniedz priekšlikumi to risināšanai. Grupu starpā tika izceltas līdzīgas problēmas un kā risinājumi tika piedāvāti labās prakses piemēri no citām valstīm un dažas jaunas idejas. 

Pārdomas par paneļdiskusiju un darbu grupās dalījās arī daži LNS biedri

Kristīne Krista Skudra:

Gan paneļdiskusijā, gan grupu darbā izgaismojās viens kopsaucējs, kas izceļ aktuālās problēmas nedzirdīgo dzīvē. Problēma ir informācijas un komunikācijas jomā, kas apgrūtina nedzirdīgo dzīvi ikdienā. Paneļdiskusijā liels pluss bija tas, ka deputāti varēja uzzināt, ar ko nedzirdīgie saskaras ikdienas dzīve un kādas problēmas rada viņiem šķēršļus. Vislielākā vilšanās bija par to, ka paneļdiskusijā nepiedalījās visi frakcijas pārstāvji. Grupu darbā tika pausti dažādi viedokļi un katrs spēja labi argumentēt piedāvātos problēmu risinājumus. Grupu darbs ļāva vairāk uzzināt, ar kādām problēmām paši nedzirdīgie saskaras.

Māra Lasmane:

Vispirms gribu pateikt paldies par šo ideju. Sākumā biedriem bija grūti saprast projekta nosaukumu un vārda “paneļdiskusija” nozīmi. Taču pamazām viņos raisījās liela interese, un viņi labprāt piedalījās diskusijā. Visvairāk tika debatēts par savām tiesībām, izglītību un senioru nākotni. Beigās dalībnieki uzdrošinājās izteikt savu viedokli. Darba grupas tika ļoti labi organizētas, vadītājas prata iesaistīt, parādīt, izskaidrot, arī centās, lai biedri varētu droši atklāt savas problēmas, piemērus. Diemžēl dažas problēmas palika neatrisinātas. Iesaku turpināt organizēt paneļdiskusijas. Diskusija iemācīja biedriem būt drošiem un brīvi dalīties savās problēmās.

Aldis Ādamsons:

Gribu pateikt paldies komandai par darbu. Paneļdiskusija bija ļoti interesanta un izgaismojoša. Ļoti labs bija video “Mēs esam dažādi”, kā arī videomateriāls ar alfabēta burtiem raisīja pārdomas. Tāpat bija ļoti interesanti uzzināt pētījuma rezultātus par nedzirdīgo iesaisti demokrātiskajos procesos.

Diskusija ar deputātiem bija ļoti karsta, bija daudz jautājumu un atbilžu. Pozitīvi, ka deputātiem tika uzdoti jautājumi, ko viņi zina pa nedzirdīgo sabiedrību. Tas bija patiešām labi. Protams, sāpīgas bija sociālās un izglītības tēmas un jautājumi par senioru labklājību un komunikācijas pieejamību. Laiks ātri paskrēja, gribējās uzdot papildu jautājums, taču laika ierobežojums bija jāievēro.

Grupu darbs bija interesants, bet cilvēki bija dažādi. Daži neizprata jautājumus, bet vienalga mēģināja pasniegt savas idejas. Protams, saturam ir jābūt saprotamākam un pasniegtam vieglākā valodā. Biedri vēl nejutās brīvi izpaust savas idejas un priekšlikumus, jo baidījās kaut ko pateikt nepariezi. Biedriem jāmācās izteikties brīvāk un drošāk. Kopumā diskusija bija ļoti vērtīga. Paldies!

"

Atpakaļ

Uz augšu