• Sākumlapa
• Projekti
• Demokrātijas kultūras laboratorija

29.09.2023

Drukāt

LNS domes sēdē izskata 2023. gada budžeta grozījumus un piekļūstamības risinājumus

2023.gada 23. septembrī Latvijas Nedzirdīgo savienība realizēja kārtējo projekta “Demokrātijas kultūras laboratorija” pasākumu – jau ceturto LNS domes sēdi. Tās mērķis ir paaugstināt LNS biedru iesaisti un līdzdalību biedrības demokrātiskā pārvaldībā – LNS domes darbā un LNS biedru ticību savai spējai ietekmēt lēmumus.

Domes sēde pirmo reizi notika LNS galvenās mītnes 1. stāvā, jaunajās, tikko izremontētajās telpās. Tajā piedalījās 37 dalībnieki.

Domes sēdes darba kārtībā bija trīs jautājumi:

·         Par LNS 2023.gada budžeta 2.grozījumu apstiprināšanu.

·         Par LNS līdzdalību Nedzirdīgo nedēļas pasākumos.

·         Par aktualitātēm piekļūstamības risinājumos.

Apstiprināti LNS 2023.gada budžeta 2.grozījumi

Laikā no LNS 2023.gada budžeta 1.grozījumiem 2023.gada martā līdz septembrim ir notikušas izmaiņas gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā. LNS prezidents E. Vorslovs informēja, ka šajā starplaikā ir gūti sekojoši papildu ienākumi:

Komentējot izdevumu daļu, E. Vorslovs atzīmēja, ka palielinājušies telpu apsaimniekošanas un uzturēšanas izdevumi. Papildus nepieciešams 5 000 eiro.

Tāpat palielinājušies izdevumi remontdarbu veikšanai Elvīras ielā 19 k-2  par 17 643 eiro.

Savukārt, pateicoties valsts finansiālajam atbalstam, dažās pozīcijās LNS var ietaupīt līdzekļus 16 824 eiro apmērā interneta ierīkošanai Elvīras ielā 19 k-2 1.stāvā, servera pārvietošanai un datortehnikas apkopei un uzturēšanai, ugunsdrošībai un apsardzei un citās pozīcijās.

Domniece Sandra Gerenovska interesējās, vai ir paredzēti līdzekļi apskaņošanas aparatūras iegādei, un kādam mērķim tiks izmantoti izdalītā summa 3 000 eiro.

LNS 2023. gada budžeta 2. grozījumi tika apstiprināti bez lielām diskusijām vienbalsīgi. Ieņēmumu izdevumu starpība ir -1 256 724 eiro, un plānotais atlikums uz 2024. gada 1. janvāri ir 195 453 eiro.

LNS aktivitātes Nedzirdīgo nedēļas pasākumos

Pasaules Nedzirdīgo federācija šī gada Nedzirdīgo nedēļai bija noteikusi devīzi “Pasaule, kurā nedzirdīgie var sazināties zīmju valodā”. E. Vorslovs pastāstīja, ka Nedzirdīgo nedēļā gan LNS valde, gan reģionālās biedrības (RB) notiek dažādi pasākumi, kuri tiek atspoguļoti gan LNS sociālajos tīklos, gan masu medijos. Piemēram, 20. septembrī Rīgā notika Dienas centra atklāšanas pasākums un LNS atpazīstamības kampaņa, bet 22. septembrī notika paneļdiskusija ar Saeimas frakciju pārstāvju piedalīšanos.

Anita Ceple no Smiltenes RB pastāstīja, ka Smiltenē Nedzirdīgo nedēļas aktivitātes sākās jau 2. septembrī, ar pieredzes apmaiņas braucienu uz Jelgavas nedzirdīgo grupu. Savukārt 9. septembrī tika organizēts sporta dienas pasākums un 16. septembrī pieredzes apmaiņas brauciens uz Valmieras RB.

Vilhelmīne Vicinska informēja par Kuldīgas RB aktivitātēm. Notika gan izglītojošs pasākums, kā izveidot elektronisko parakstu, gan sporta spēles.

Elvīra Čaika atzīmēja, ka Daugavpils RB Nedzirdīgo dienai veltītais pasākums notiks 28. septembrī, kad biedrībā viesosies Daugavpils Stropu pamatskolas - attīstības centra vājdzirdīgie un nedzirdīgie skolēni.

Mārīte Sarkane kā interesantāko pasākumu Rēzeknes RB izcēla erudīcijas spēli par LNS. Viņa teica: “Bija ļoti interesanti, atcerējāmies, kādi pasākumi bija notikuši, bijušos Rēzeknes RB priekšsēdētājus, bijušos LNS prezidentus.”

Arī Valmieras RB Nedzirdīgo nedēļā tikās ar vājdzirdīgiem skolēniem, kuri mācās Valmieras Gaujas krasta vidusskolā. Dace Lāce atzīmēja, ka tikšanās laikā vecāko klašu skolēni tika aicināt iestāties LNS. Viņa  ievēroja, ka nedzirdīgo vecāku bērni ir zinošāki par LNS, un vairāk iesaistās, bet dzirdīgo vecāku bērni daudz ko nezina par LNS.”.

Ilze Jaunzeme pastāstīja, ka Liepājas RB apmeklēja VSAA pārstāvji un stāstīja par pensiju sistēmu. “Nedzirdīgiem pensionāriem bija interesanti, viņi uzdeva daudz jautājumus un arī diskutēja par esošo pensiju sistēmu. Bet nedzirdīgo dienu Liepāja plāno organizēt 28. septembrī ar filmas “CODA” skatīšanos.

Arī Ventspils RB šajā nedēļā organizēja izglītojošu pasākumu, kur vieslektors no VSAA stāstīja par pensiju sistēmu. Vēl I. Geige- Preiss pastāstīja, ka ventspilnieki Nedzirdīgo dienu nosvinēja jau 16. septembrī, apvienojot to ar savas biedrības dzimšanas dienu. Tajā dienā viņi arī bija ekskursijā pa pilsētu un apskatīja laikmetīgās mākslas vides objektu “LATS”.

Piepildīta Nedzirdīgo nedēļa bija Rīgas RB. Gunta Birnīte pastāstīja, ka notika ekskursija uz Cēsīm. Tika apskatīta gan pilsēta, tās muzejs un apmeklēts kora Balsis koncerts, kam bija nodrošināts tulkojums zīmju valodā. Biedrības pārstāvji apmeklēja Rīgas Ēbelmuižas pamatskolu, kurā mācās nedzirdīgie bērni, lai tiktos ar vecāko klašu skolēniem un pastāstītu par LNS, un kā kļūt par tās biedru.

LNS viceprezidente Brigita Lazda pateicās RB vadītājiem par paveikto un izteica gandarījumu, ka biedrības ir iemācījušās izmantot sociālos tīklus, lai publicētu informāciju par notikušajiem pasākumiem.

Nobeigumā E. Vorslovs uzsvēra, ka viss, ko LNS vadība, darbinieki, brīvprātīgie dara, ir vērsts uz nedzirdīgo cilvēku izglītošanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu.

LNS dome nolēma informāciju par LNS aktivitātes Nedzirdīgo nedēļas pasākumos pieņemt

zināšanai.

Par aktualitātēm piekļūstamības risinājumos

Atklājot Domes sēdes 3. jautājumu, E. Vorslovs informēja, ka ES Piekļūstamības direktīva nosaka, ka līdz 2025.gada 30.jūnijam jānodrošina produktu un pakalpojumu piekļūstamību lielākā vai mazākā mērā. Savukārt tehnisku iemeslu dēļ atbilstības prasības piekļūstamībai vienotajam Eiropas neatliekamās palīdzības numuram “112” jānodrošina līdz 2027.gada 28.jūnijam.

Pēc tam klātesošie sniedza savu redzējumu, kas šobrīd ir aktuāls tieši priekš LNS, debatēja, kam būtu nepieciešams steidzams risinājums, un kā to varētu risināt.

Vairāki dalībnieki uzsvēra, ka informācijas pieejamības jomā nedzirdīgiem cilvēkiem kā labais piemērs jāņem no Liepājas pašvaldības, kuras mājaslapā ir pieejama svarīgākā informācija zīmju valodā par pašvaldību. Biedrībām nepieciešams LNS vadības atbalsts, lai arī citās pašvaldībās informācija būtu pieejama nedzirdīgiem cilvēkiem.

Tika runāts, par to, tagad ļoti daudz organizācijas piedāvā nedzirdīgajiem pielāgotus kultūras pasākumus, bet ļoti maz nedzirdīgo to apmeklē. Jāstrādā pie tā, lai ieinteresētu nedzirdīgos cilvēkus apmeklēt “dzirdīgo kultūras” pasākumus, un LNS vadībai būtu jārāda piemērs un kopā ar biedriem jāiet uz kultūras pasākumiem. Vēl Ivars Kalniņš  norādīja, ka biļetes uz kultūras pasākumiem ir ļoti dārgas, tāpēc jāmeklē risinājumi par biļešu atlaidēm nedzirdīgajiem.

Tika diskutēts arī par televīzijas raidījumu pieejamību. Joprojām TV nespēj nodrošināt ziņām tiešraidē subtitrus. Trūkst subtitru vēl daudziem citiem raidījumiem. Varis Strazdiņš dalījās pieredzē par LTV ziņu skatīšanos ar tulku: “Ja televīzijā ir zīmju valodas tulks, subtitri (ziņu kopsavilkums slīdošā lentē) un fonā vēl vizuālā darbība, tad es vienkārši nespēju visas trīs lietas uztvert vienlaikus”. Tam risinājums būtu ziņu moderators zīmju valodā, kurš īsi apkopo informāciju, kā tas notiek Igaunijā un Skandināvijas valstīs.

Vēl tika diskutēts par nepieciešamību nodrošināt zīmju valodas tulka pakalpojumu 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā.

 Lai pasākumi un pakalpojumi būtu nedzirdīgajiem piekļūstami un ar iespēju līdzdarboties tajos, nepieciešams uzlabot nedzirdīgo cilvēku zināšanas par IT tehnoloģiju sniegtajām iespējām, atzīmēja V. Strazdiņš.

Gunta Birnīte aicināja LNS vadību jau tagad pievērst uzmanību topošajai jaunajai dzelzceļa stacijai Rīgā, lai pārliecinātos, vai tiks ņemtas vērā vājdzirdīgo un nedzirdīgo pasažieru vajadzības.

LNS dome nolēma informāciju par aktualitātēm piekļūstamības risinājumos pieņemt zināšanai.

Sēdes noslēgumā LNS prezidents E. Vorslovs atzīmēja, ka problēmas vajag uzreiz risināt, nevajag gaidīt, kamēr problēma pieaug, un pateicās visiem par aktīvo iesaisti un līdzdalību domes sēdes lēmumu pieņemšanā.

Projektu “Demokrātijas kultūras laboratorija” finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

Par protokola saturu atbild biedrība “Latvijas Nedzirdīgo savienība”.

Atpakaļ

Uz augšu