12.12.2023
LNS atpazīstamības kampaņa Liepājā
7. decembrī Liepājas reģionālajā biedrībā notika LNS projekta “Demokrātijas kultūras laboratorija” 2. aktivitātes “Kampaņa organizācijas atpazīstamības un pozitīva publiskā tēla veicināšanai pilsoniskās sabiedrības attīstībai” diskusija Kurzemes reģionā. Tajā piedalījās Liepājas, Kuldīgas un Ventspils reģionālās biedrības biedri. No reģiona pašvaldībām klāt bija Dienvidkurzemes Sociālā dienesta darbiniece Ginta Vanaga.LNS
prezidents Edgars Vorslovs klātesošos informēja par jau
notikušajām aktivitātēm šī projekta ietvaros, kā arī
pastāstīja par LNS, kas ikdienā tiek darīts, kas ir sasniegts un
pie kādiem jautājumiem vēl jāpiestrādā. 
LNS
atpazīstamības kampaņa notikusi jau Rīgā, Valmierā, Rēzeknē
un noslēdzošais posms Liepājā. LNS prezidents Edgars Vorslovs
akcentēja to, ka LNS ir viena no visvecākajām un spēcīgākajām
organizācijām Latvijā. LNS pastāv jau vairāk kā 100 gadus un
tas nozīmē, ka nedzirdīgiem cilvēkiem šī organizācija ir
vajadzīga. “Laika
gaitā esam kļuvuši stiprāki un zinošāki, arvien vairāk
sadarbojamies ar citām valsts un pašvaldību institūcijām,
nevalstiskajām organizācijām. LNS ir 8 reģionālās biedrības
visā Latvijā. LNS statūtos noteikts mērķis: veicināt nedzirdīgo
cilvēku iekļaušanos sabiedrībā, kā arī izglītot un informēt
sabiedrību par mūsu problēmām, vajadzībām, kā arī
sasniegumiem. Kas ir LNS? Tā ir brīvprātīga organizācija, kurā
var iestāties un darboties jebkurš, gan nedzirdīgs, gan dzirdīgs
cilvēks. Šīs kampaņas ietvaros ir sagatavots videomateriāls par
to, cik mēs esam dažādi, par mūsu aktivitātēm sabiedrībā.
Jaunizveidotais LNS atpazīstamības kampaņas videomateriāls
skaidri parāda to, cik dažādi mēs esam. Mums katram ir savi mērķi
un savi sapņi, bet mēs visi iekļaujamies un pārstāvam mūsu
organizāciju,”
atzīmēja E. Vorslovs. 
Šī
projekta ietvaros veiktajā pētījumā konstatēts, ka 40%
nedzirdīgo cilvēku saskata barjeru lai iekļautos sabiedrībā un
līdzdarbotos sabiedrībā notiekošajos procesos. Nedzirdīgo
cilvēku lielākā barjera ir informācijas pieejamība. Ja
sabiedrībā pamatinformācija notiek skaņu valodā, tad nedzirdīgam
cilvēkam tā nepieciešama vizuālā veidā, tas ir zīmju valodā.
Gadu gaitā situācija uzlabojas, bet LNS no sabiedrības gaida
lielāku izpratni un pretimnākšanu.
E. Vorslovs atgādināja, ka LNS nodrošina pakalpojumus jau no 2010. gada, atbilstoši Valsts prasībām. Ikdienā pieejami tulka pakalpojumi, sociālie rehabilitētāji, surdotehniskie palīglīdzekļi. Veiksmīgi tiek pildīti Valsts deleģētie uzdevumi. LNS ir pierādījusi, ka var strādāt augstvērtīgi, ievērot likumus un Ministru kabineta noteikumu prasības, tāpēc arī Rīgas dome ir uzticējusi LNS nodrošināt Dienas Centra pakalpojumus cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. No 2024. gada 1. janvāra Dienas centrs pārtaps par Nedzirdīgo kopienas centru Rīgas iedzīvotājiem ar daudz plašāku darba apjomu un pakalpojumiem. “Mēs paši vislabāk izprotam nedzirdīgu cilvēku problēmas, vajadzības un nodrošinām vajadzīgos pakalpojumus, “ uzsvēra E. Vorslovs
Tāpat jāatzīmē LNS reģionālo biedrību veiksmīgā sadarbība ar vietējām pašvaldībām. Viena no lielākajām atbalstītājiem Kurzemē ir Liepājas pašvaldība, gan informācijas nodrošināšanā, gan projektu atbalstīšanā. Atbalstu sniedz arī Kuldīgas un Ventspils pašvaldības nedzirdīgo cilvēku dažādām aktivitātēm.
Lai
varētu sniegt vairāk pakalpojumu, LNS sadarbojas ar fondiem, kas
piešķir finansējumu dažādu aktivitāšu organizēšanai. Lai
ieekonomētu līdzekļus par elektrību un apkuri, veikti lieli
remontdarbi energoefektivitātes uzlabošanai LNS piederošajām
ēkām.
Nedzirdīgo cilvēku lielākā problēma ir informācijas pieejamība. Šī informācijas barjera pārklāj visu Latviju, jo vizuālā informācija, kas tik ļoti nepieciešama nedzirdīgiem cilvēkiem, ir ierobežota. Laba sadarbība izveidojusies ar Latvijas Televīziju, kura uzklausa LNS vēlmes un cenšas arvien vairāk raidījumus iekļaut ar zīmju valodas tulkojumu vai subtitriem. Iespējams, no 1. janvāra būs “Rīta Panorāmas” tulkojums zīmju valodā. Tāpat jāatzīmē Valsts kancelejas devums informācijas nodrošināšanā nedzirdīgiem cilvēkiem – tā savām rīkotajām preses konferencēm regulāri nodrošina tulkojumu zīmju valodā.
Jāpiemin arī LNS sadarbība ar citām nevalstiskajām organizācijām, kas aizstāv personu ar invaliditāti tiesības, piemēram ar Apeironu un Sustento, Eiropas Nedzirdīgi savienību, Pasaules Nedzirdīgo federāciju. No publisko pasākumu rīkotājiem jāatzīmē Lampa un Homo Novus. Ja LNS vienmēr ir lūdzēja lomā, tad šīs divas organizācijas pašas vēršas pie LNS un jautā, kas būtu darāms, lai nodrošinātu viņu pasākumu pieejamus nedzirdīgiem cilvēkiem. Cerams, ka citas organizācijas iedvesmosies no šiem piemēriem un pasākumi būs pieejamāki nedzirdīgiem cilvēkiem arvien vairāk. “Mēs esam dažādi, katram savas intereses un mēs arī gribam brīvi apmeklēt dažādus pasākumus,” tā savu uzstāšanos nobeidza E. Vorslovs.
Kas
ir zīmju valoda, ko tā dod nedzirdīgiem cilvēkiem, komunikācija,
informācijas nodrošināšana, izglītība, nodarbinātība un
kultūra nedzirdīgo sabiedrībā, par to informēja LNS
viceprezidents Ivars Kalniņš.
Liepājas reģionālās biedrības vadītāja Ilze Jaunzeme uzskata, ka Liepāja ir viena no spēcīgākajām pašvaldībām Latvijā, kas atbalsta nedzirdīgos, nodrošinot video ziņas zīmju valodā, lielāko pilsētas pasākumu tulkojumu zīmju valodā, finansiālo atbalstu projektiem. Liepājā lielākā daļa nedzirdīgo strādā un sūdzības par nodarbinātību nav. Lielākā problēma ir tā, ka informācija tiek saņemta novēloti. Tomēr arī nedzirdīgiem cilvēkiem jābūt aktīvākiem, jāiesaistās pilsētas vidē, lai arī dzirdīgi cilvēki redzētu šo zīmju valodu un saprastu, ka nedzirdīgs cilvēks ir daļa no sabiedrības un vēlas pilnvērtīgi dzīvot.
Kuldīgas
reģionālās biedrības vadītāja Vilhelmīne Vicinska informēja,
ka Kuldīgas reģionā nedzirdīgajiem ir atbalsts dažādu projektu
realizācijai. Tiek organizēti dažādi pasākumi, sporta
aktivitātes, ekskursijas. Lielākā problēma ir informācijas
pieejamībā. Te vajadzētu ņemt piemēru no Liepājas. Kuldīgas
biedrībā lielākā daļa biedru ir vecāka gadagājuma, jo jaunieši
aizbraukuši uz ārzemēm. Tie, kuri vēlas, var atrast darbu, ar to
lielu problēmu nav. Visvairāk gribētos, lai lielie pilsētas
pasākumi, Ziemassvētku eglītes atklāšanas pasākums un citi
lielie valsts un pašvaldību līmeņa lielie notikumi būtu
nodrošināti ar surdotulkojumu.
Ventspils reģionālās biedrības vadītāja Ieva Geige Preiss pastāstīja, kādu atbalstu nedzirdīgajiem sniedz Ventspils valstspilsētas pašvaldības dome un Sociālais dienests. “Saņemam finansējumu pieredzes apmaiņas braucieniem uz citām reģionālajām biedrībām, arī uz amatiermākslas festivāliem, nedzirdīgo dienu Rīgā. Ventspilnieki paši organizē dažādus pasākumus uz vietas, jo dzirdīgo pasākumus apmeklējam retāk, jo ne vienmēr ir pieejams tulks. Lielākā daļa jauniešu strādā un, ja rodas kāda problēma komunikācijā, varam paaicināt surdotulku, “ atzīmēja I. Geige-Preiss.
Pasākuma otrajā daļā notika diskusijas grupās. Dalībnieki, sadalījušies divās grupās, sprieda par problēmām, ar kādām joprojām jāsaskaras nedzirdīgiem cilvēkiem un kā šīs problēmas risināt. Katrai darba grupai bija savs vadītājs, kurš apkopoja grupas ietvaros izskanējušās problēmas un to risinājumus. Grupu darba noslēgumā bija izveidots garš saraksts ar dažādām problēmām un to risinājumiem. Tos prezentēja grupu vadītāji – LNS valdes locekle Krista Kristīne Magone-Skudra un LNS Domes priekšsēdētāja Inese Immure. Šeit pieminēti daži izaicinājumi, ar kuriem saskaras nedzirdīgie ikdienā.
Komunikācija. Aizejot uz iestādi, kurā ir maziņš lodziņš, grūti gan saprast, gan sarakstīties. Vajadzētu izmantot simbolus, titrus lai komunicētu. Arī kafejnīcās bieži vien ēdienkarte ir pārdevēja aizmugurē pie sienas, un jārāda ar roku izvēlētais ēdiens. Jāmeklē jauni tehnoloģiskie risinājumi, piemēram, planšetē pasūtīt ēdienu, nevis no tāluma rādīt ar pirkstu.
Informācijas pieejamība. Par informācijas pieejamību viens no ieteikumiem – iespēja skatīties reģionālo televīziju ziņas ar tulkojumu zīmju valodā vai subtitriem. Subtitriem nepieciešams tāds fons, lai būtu iespējas tos izlasīt un vienlaikus redzēt, kas notiek darbībā. Vecāka gadagājuma cilvēkiem grūti saskatīt zīmju valodas tulkojumu mazā tulka lodziņa dēļ.
Trūkst skaidrojumu par A un B slimības lapām, VSAA mājas lapā ir skaidrojums rakstītā valodā, bet šo informāciju ir grūti uztvert. Trūkst informācijas pieejamība tādās vietās kā autoosta, vilcienu stacija, lidosta, jo, ja notiek kaut kas neparedzēts, nedzirdīgie cilvēki nesaņem aktuālo informāciju.
Par vēlēšanām – grūti izdarīt izvēli, par kuru partiju balsot, būtu labi, ja katra partija pirms vēlēšanām savai programmai nodrošinātu tulkojumu zīmju valodā.
Izglītība. Tagad ir modē mūžizglītība, ir iespēja apmeklēt dažādus kursus, bet jautājums, vai vakaros nedzirdīgs cilvēks var saņemt tulka pakalpojumus. Tas attiecas arī uz vecāku sapulcēm, kas vienmēr notiek vakaros.
Nodarbinātība. Vairāk iedrošināt nedzirdīgos izmantot tulku komunikācijai ar darba devēju. Darba devējiem ir stereotipi attiecībā uz nedzirdīgiem cilvēkiem, ja kāds nedzirdīgs cilvēks ir strādājis un bijusi negatīva pieredze, tad nākamais nedzirdīgais tur vairs darbu nedabūs, jo tiek uzskatīts, ka visi tādi ir. Jāinformē darba devēji, ka visi nedzirdīgie nav vienādi. Arī nedzirdīgiem vajadzētu izglītojošu lekciju par uzvedības etiķeti lai nebojātu savu reputāciju.
Kultūra. Pasākumu pieejamība ar zīmju valodas tulkojumu vai subtitriem. Televīzijā ziņas nepieciešamas arī ar subtitriem, jo tie palīdz ne tikai uztvert informāciju, bet arī uzlabo nedzirdīga cilvēka vārdu krājumu. Lūdz nodrošināt muzejos video gidu, ņemot piemēru no Lietuvas un Igaunijas, kur vairākos muzejos materiāli ir zīmju valodā. Koncertos, ja nevar nodrošināt zīmju valodas tulku, tad vismaz nodrošināt subtitrus. Valsts un pašvaldību lielo pasākumu nodrošinājums ar tulku vai subtitriem.
Noslēgumā
LNS prezidents Edgars Vorslovs izteica pateicību klātesošajiem par
ieguldīto darbu un enerģiju. Visas izskanējušās problēmas,
idejas un priekšlikumi tiks apkopoti un sniegtas atbildes projekta
noslēgumā. 
Projektu “Demokrātijas kultūras laboratorija”, finansēšanas līguma Nr. AIF/2021/SDK2/13, finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par sniegto informāciju atbild biedrība “Latvijas Nedzirdīgo savienība”.
