08.11.2023
Rēzeknē pirmā LNS valdes izbraukuma sēde
Vispirms valdes priekšsēdētājs Edgars Vorslovs informēja valdi par Pasaules Nedzirdīgo federācijas (WFD) ārkārtas ģenerālās asamblejas norisi, kas notika 2023. gada 21. oktobrī Zoom platformā. Tajā LNS pārstāvēja E. Vorslovs un viceprezidents I. Kalniņš. WFD vēsturē ārkārtas ģenerālā asambleja tika sasaukta pirmo reizi, lai vēlreiz lemtu par 2027. gada WFD asamblejas un kongresa norises vietu. Jūlijā WFD ģenerālā asamblejā, kas notika Dienvidkorejā, vairākums nobalsoja, ka 2027. gada WFD ģenerālās asamblejas un kongresa norises vieta būs Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE). Taču 19 valstis pieprasīja sasaukt ārkārtas ģenerālo asambleju, lai vēlreiz lemtu par 2027. gada asamblejas un kongresa norises vietu, jo viņuprāt, AAE netiek ievērotas cilvēktiesības. Ārkārtas asamblejas dienā otra pretendente Norvēģija atsauca savu kandidatūru. Tādējādi kā vienīgais kandidāts palika AAE, kur tad arī notiks nākamā WFD ģenerālā asambleja. “Par” nobalsoja 64 valstis, “Pret” 10 valstis (kopā piedalījās 83 valstis). LNS balsoja par AAE. Varis Strazdiņš vēlējās uzzināt, kāpēc Norvēģija atteicās, un kāpēc ārkārtas asamblejā piedalījās salīdzinoši maz valstis, ja WFD apvieno 134 valstis. Savukārt Inese Višņakova interesējās, cik liela ir WFD biedru nauda un kāds ir galvenais ieguvums LNS no dalības WFD. E. Vorslovs atbildēja uz jautājumiem, un pēc tam valde pieņēma informāciju zināšanai.
Nākamais jautājums bija par papildatvaļinājuma piešķiršanu Latvijas Nedzirdīgo savienības SIA „LNS DANE” valdes loceklei.
Izskatot SIA „LNS DANE” valdes locekles Ritas Oniani iesniegumu un ņemot vērā Ministru kabineta noteikumus Nr.565 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām”, LNS valde nolēma R. Oniani piešķirt papildatvaļinājumu līdz 5 darba dienām pēc pilna ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanas.
Tālāk sekoja jautājums par LNS Kurzemes reģionālās biedrības izveidi. Viceprezidente Brigita Lazda informēja, ka 2023. gada 22. aprīlī Ventspils reģionālās biedrības kopsapulce pieņēma lēmumu likvidēt biedrību un to pārveidot par grupu. Iemesls tam - biedrībā atradās tikai 34 biedri, kas neatbilst LNS statūtu nosacījumiem (biedrībā jābūt vismaz 50 biedriem). Lielākā daļa biedru daļa nobalsoja par pievienošanos Liepājas reģionālajai biedrībai. Tā kā LNS reģionālo biedrību izveide Latvijas kultūrvēsturisko novadu ietvaros ir optimālākais nākotnes risinājums, valde nolēma sekojošo:
1. Ar 2024. gada 1. janvāri LNS Liepājas reģionālo biedrību pārdēvēt par LNS Kurzemes reģionālo biedrību.
2. LNS Kurzemes reģionālo biedrību veidos līdzšinējās LNS Liepājas un Ventspils reģionālās biedrības, kuras no 2024. gada 1. janvāra pārtaps par grupām.
3. LNS Kurzemes reģionālo biedrību līdz kārtējai kopsapulcei vai konferencei vada Liepājas reģionālās biedrības 2023. gada 23. aprīļa kopsapulcē un Ventspils reģionālās biedrības 2023. gada 22. aprīļa kopsapulcē ievēlētās valdes. Līdz ar to bijušās Liepājas reģionālās biedrības valdes priekšsēdētāja Ilze Jaunzeme vadīs LNS Kurzemes reģionālo biedrību.
4. Uzdot LNS Kurzemes reģionālās biedrības valdei pārņemt bijušo LNS Ventspils un Liepājas reģionālo biedrību uzskaitē esošās biedru lietas un biedrību uzņemtās saistības.
Tad valde izskatīja jautājumu par pārējo LNS reģionālo biedrību reorganizāciju. Viceprezidente Brigita Lazda informēja, ka arī Kuldīgas reģionālās biedrības vadība izteikusi vēlmi pievienoties Kurzemes reģionālākajai biedrībai. Tāpat reorganizācijai ir gatavas arī pārējās biedrības. LNS projekta “Demokrātija kultūras laboratorija” ietvaros 12. oktobrī Valmierā notikušajā kampaņā LNS atpazīstamības un pozitīva publiskā tēla veicināšanai, Valmieras un Smiltenes reģionālo biedrību pārstāvji izteikuši atbalstu Vidzemes reģionālās biedrības izveidei. Prezidents E. Vorslovs norādīja, ka atbilstoši LNS statūtiem LNS valde veido un likvidē LNS reģionālās biedrības (teritoriālās struktūrvienības), bet pirms lēmumu pieņemšanas ir vēlams uzklausīt arī reģionālo biedrību uzskaitē esošo biedru viedokli. Valde nolēma uzdot līdz 2024. gada 31.martam veikt uzskaitē esošo biedru aptauju sekojošām reģionālajām biedrībām:
1. LNS Kuldīgas reģionālās biedrības valdei veikt uzskaitē esošo biedru aptauju par pievienošanos Kurzemes reģionālajai biedrībai;
2. LNS Valmieras un Smiltenes reģionālo biedrību valdēm veikt uzskaitē esošo biedru aptauju par apvienošanos Vidzemes reģionālajā biedrībā;
3. LNS Rēzeknes un Daugavpils reģionālo biedrību valdēm veikt uzskaitē esošo biedru aptauju par apvienošanos Latgales reģionālajā biedrībā.
Vēl LNS valde izskatīja LNS biedres Elfas Kesenfeldes iesniegumu, kurā viņa ierosina kalendārā kā atzīmējamu dienu iekļaut 1. septembri – Latviešu zīmju valodas atzīšanas dienu. E. Vorslovs norādīja, ka likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” kā atceres un atzīmējamās dienas nav noteikta neviena personām ar invaliditāti nozīmīga diena, piemēram, 3. decembris, kas ir Starptautiskā cilvēku ar invaliditāti diena, 15. oktobris – Starptautiskā Baltā spieķa diena, 23. septembris – Starptautiskā zīmju valodu diena. Ņemot vērā iepriekšminēto, E. Vorslovs uzskata, ka labākais risinājums ir kopā ar citām personu ar invaliditāti organizācijām lūgt Saeimu iekļaut katrai personu grupai nozīmīgās dienas minētajā likumā. To arī valde ņēma vērā un nolēma sadarbībā ar citām personu ar invaliditāti organizācijām vērsties Saeimā ar ierosinājumu papildināt likumu “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” ar personām ar invaliditāti nozīmīgām atzīmējamām dienām.
Vēl LNS valde pārrunāja Rīgā, Elvīras ielas 19 1. stāvā izremontēto telpu izmantošanu. Kā norādīja E. Vorslovs, svarīgi tām telpām nodrošināt atbilstošu noslodzi, jo telpu remontdarbiem tika ieguldīti lieli līdzekļi. Valdes sēdei ar lielu interesi sekoja Rēzeknes biedrības valdes locekļi, jo tā viņiem bija jauna pieredze. Rēzeknes RB valdes priekšsēdētāja Mārīte Sarkane valdes sēdes beigās atzina, ka bija ļoti vērtīgi vērot LNS valdes darbu. Tāpat priecē, ka Rīga pietuvinās reģioniem, un LNS valdei vajadzētu biežāk organizēt satuvināšanās pasākumus. Savukārt valdes locekle Inese Višņakova secināja, ka valdei ir iespēja izskatīt un pieņemt lēmumu par jebkādiem svarīgiem jautājumiem, ka valdes locekļi ir patiesi ieinteresēti lēmuma pieņemšanā, un par to notiek diskusijas. “Ir svarīgi ka iesaistītie cilvēki izprot sniegto informāciju un LNS valdes darbu, lai viņi varētu informāciju nodod tālāk pārējiem LNS biedriem,” uzsvēra I. Višņakova.
Projektu “Demokrātijas kultūras laboratorija” finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”
