• Sākumlapa
• Projekti
• Demokrātijas kultūras laboratorija

01.02.2024

Drukāt

LNS dome nosaka iestāšanās un biedru naudas apmēru 2024.-2025. gadam

2023. gada 20. decembrī Latvijas Nedzirdīgo savienība (LNS) realizēja projekta “Demokrātijas kultūras laboratorija” pasākumu – LNS 4. domes sēdi. Tā notika projekta 3. aktivitātes “Iesaiste un līdzdalības paaugstināšana lēmumu pieņemšanas procesos biedrības stratēģijā noteikto darbību realizēšanai” ietvaros, un tajā piedalījās 25 dalībnieki (15 domes locekļi un 10 LNS biedri kā novērotāji).

Domes sēdes darba kārtībā bija trīs jautājumi:

·         par zvērināta revidenta iecelšanu;

·         par iestāšanās, biedra naudas apmēra un maksāšanas kārtības noteikšanu turpmākajiem gadiem;

·         par LNS valdes starpziņojumu par LNS darbības programmas 2021. – 2025.gadam izpildes gaitu.

Par zvērināta revidenta iecelšanu

Dome vienbalsīgi bez jautājumiem un debatēm nolēma LNS 2023. gada pārskata revīziju uzticēt SIA „Auditorfirma „Grāmatvedis”” zvērinātajam revidentam Jānim Mežielam ar pilnvaru termiņu līdz 2024.gada 31.martam.

Par LNS iestāšanās, biedru naudas apmēra un maksāšanas kārtības noteikšanu turpmākajiem gadiem

Pēdējais domes lēmums par iestāšanās, biedra naudas apmēru tika pieņemts par 2022. un 2023. gadu, tāpēc domei bija tā jānosaka turpmākajiem gadiem.

Kā skaidroja LNS prezidents Edgars Vorslovs, nepieciešams paaugstināt biedra naudas apmēru, jo “valstī ir inflācija, cenas un rēķini palielinās. LNS valdes ieteikums ir  nākamiem 2 gadiem palielināt LNS biedru naudas maksas apmēru no 7 eiro palielināt uz 10 eiro.”

Debatēs Valmieras RB pārstāve D. Lāce atzīmēja, ka laukos dzīvojošiem biedriem ir grūti samaksāt biedru naudu, un palielinājums par 3 eiro viņiem būs par lielu. Rīgas RB pārstāve G. Birnīte aicināja vairāk informēt LNS biedrus par izmaiņu nepieciešamību. Daugavpils RB pārstāve E. Čaika pastāstīja, ka jau ir informējusi savus biedrus par iespējamo biedru maksas palielinājumu, un viņi to ir pieņēmuši ar sapratni. Arī Liepājas RB pārstāve I. Jaunzeme pauda atbalstu lēmumam par biedra naudas palielinājumu, un aicināja padomāt par jauniem pasākumiem, kas palielinātu LNS biedru skaitu. E.Vorslovs uzsvēra, ka pašiem biedrību vadītājiem jāturpina vēl vairāk stāstīt biedriem par tiem labumiem, ko sniedz LNS.

LNS dome nolēma sekojošo:

·         LNS biedru naudas maksas apmērs 2024. un 2025. gadā 10 eiro.

·         Biedru nauda par tekošo gadu jāsamaksā līdz 30. septembrim.

·         Par biedru naudas nesavlaicīgu maksāšanu: ja nav samaksāts līdz 30. septembrim, soda nauda no 1. oktobra – 2 eiro; ja nav samaksāts līdz 31. decembrim, no nākamā gada 1. janvāra –  5 eiro.

·         LNS Goda biedri, LNS biedri ar 1.grupas invaliditāti un LNS biedri, kuri uz tekošā gada 1. janvāri sasnieguši 75 gadu vecumu, atbrīvoti no biedru naudas maksājuma.

·         LNS biedram, kuram ar LNS domes lēmumu ir samazināta biedru naudas maksa, ir tiesības patstāvīgi lemt par tā maksāšanu.

·         Atļaut LNS reģionālo biedrību valdēm izskatīt jautājumu par biedru naudas maksas samazināšanu atsevišķos izņēmuma gadījumos.

·         Iestāšanās maksa LNS 5 eiro.

·         LNS biedra apliecības atkārtotas izsniegšanas maksa 2  eiro.

·         Atkārtotas iestāšanās gadījumā obligāti jāsamaksā parāds par biedru naudu, kas nav nomaksāta līdz  izslēgšanai vai izstāšanās no LNS.

Par LNS valdes starpziņojumu par LNS darbības programmas 2021.–2025. gadam izpildes gaitu

Par LNS 20. kongresā apstiprinātās LNS darbības programmas 2021.-2025. gadam

izpildes gaitu divos gados informēja LNS vadība, stāstot par savā pārraudzībā esošo

darbības pamatvirzienu.

Edgars Vorslovs iepazīstināja ar paveikto šādās jomās: 1) pieejamība; 2) sociālie

pakalpojumi un 3) saimnieciskā darbība un finansējuma piesaiste, Brigita Lazda – 1)

cilvēkresursi un organizācijas kapacitātes stiprināšana; 2) kultūra, Ivars Kalniņš – 1)

zīmju valoda; 2) izglītība.

Pieejamība

Par paveikto šajā jomā informēja E. Vorslovs, kurš atzina, ka pēdējo divu gadu laikā visvairāk laika un darba ieguldīts LNS īpašumu remonta projektu realizācijā, tāpēc mazāk laika tika pievērsts likumdošanas un normatīvo aktu monitoringam.

Ar 2025.gadu līdz 2028.gadam Latvijā jāievieš Piekļūstamības direktīva, kurā noteikts, ka visiem TV raidījumiem jābūt nodrošinātiem ar subtitriem vai tulkojumam zīmju valodā. Šobrīd joprojām nav nodrošināta pieejamība visai informācijai, tāpēc tiek publicēta informācija LNS sociālajos tīklos.

LNS regulāri piedalījusies Invaliditātes lietu nacionālās padomes sēdēs, EUD semināros un ģenerālajās asamblejās un WFD ģenerālajā asamblejā un kongresā. Tāpat katru gadu LNS piedalās NEPLP organizētajās diskusijās par informācijas pieejamību cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem TV un internetā. Komerctelevīzijas ir veikušas sarunas ar LNS par iespējamo informācijas pieejamību LNS biedriem, bet to izšķirs valsts finansējuma atbalsts.

Toties ir panākta finansējuma iekļaušana valsts budžeta bāzes izdevumos videoziņu un avīzes “Kopsolī” sagatavošanai. Videoziņas tiek ievietotas LNS mājas. Tiek nodrošināta izdevuma “Kopsolī” iznākšana, bet ar 2022.gadu tikai digitālajā versijā.

I. Jaunzeme interesējās, kā  biedriem, kuri neizmanto internetu, reģionālajās biedrībās tiek nodrošināta “Kopsolī” drukātā formātā. Arī V. Vicinska iesaka katru “Kopsolī” izdevumu izdrukāt krāsainu un reģionālajām biedrībām nosūtīt vienu eksemplāru vēsturei. E. Vorslovs atbildēja, ka izdevums “Kopsolī” elektroniski tiek nosūtīts uz LNS RB, un pēc nepieciešamības katra biedrība var izdrukāt krāsainu eksemplāru.

Tā kā biedrībās uz vietas nav iespēju izdrukāt KOPSOLĪ krāsainā formātā, I. Immure ieteica biedrībām noskaidrot, cik izmaksā “Kopsolī” izdevuma krāsainā izdruka savā pilsētā. Tad varētu salīdzināt, kas izmaksā lētāk, vai LNS izdrukāt krāsainu izdevumu un to nosūtīt uz RB, vai katrai biedrībai izdrukāt uz vietas savas pilsētas drukāšanas darbnīcā un iesniegt LNS iesniegumu par izdevumu atmaksu.

V. Strazdiņš uzsvēra, ka mūsdienās ir nepieciešams, lai LNS biedri vairāk apgūst un izmanto jaunās tehnoloģijas. Viņaprāt, šobrīd  LNS biedri tās izmanto ļoti maz, tāpēc lielāka uzmanība būtu jāpievērš interneta lietošanas apmācībai, un jautāja, vai  LNS biedri pilnvērtīgi izmanto valsts apmaksāto planšetdatoru. V. Vicinska savukārt jautāja, kā lai uz vietas biedrības iemāca biedriem lietot internetu planšetdatorā, un ieteica, lai zinošs speciālists atbrauc uz vietas un parāda biedriem uz vietas kā to darīt.

Cilvēkresursi un organizācijas kapacitātes stiprināšana

Lai piesaistītu jaunus biedrus, G. Beisons iesaka LNS biedriem izsniegt speciālu karti, ar kuru dažādās vietās var saņemt atlaides, un ja nav samaksāta biedra nauda vai izstājas no LNS, tad karte tiek bloķēta. E. Vorslovs domā, ka būs sarežģīti izsekot visiem biedriem, kuri izmantos atlaides, bet nemaksās biedra naudu noteiktā termiņā.

I. Immure iesaka biedrību vadītājiem savā pašvaldībā sadarboties ar NVO, piedalīties viņu organizētajos pasākumus, lai pēc iespējas vairāk cilvēku  uzzinātu par nedzirdīgo cilvēku vajadzībām.

I. Kalniņš informē, ka piedalās personu ar invaliditāti Rīgas domes (RD) konsultatīvajā padomē jau 6 gadus, un šogad tika apstiprināts RD Konsultatīvajā padomē sabiedrības integrācijas jautājumos.

Zīmju valoda, izglītība

Par šo sadaļu domes locekļiem jautājumu nebija.

Kultūra

Sociālie pakalpojumi

Interesants jaunums no SIVA – tā nodrošina iespēju apgūt aprūpēja profesiju ar specializāciju personu ar dzirdes traucējumiem aprūpē.

V. Strazdiņu uztrauca, kas notiks ar finansējuma piesaisti un tā lietderīgu izmantošanu turpmāk, ja pašreiz LNS kapacitāte ir zema. J. Kalniņš piekrita, ka vajag piesaistīt LNS darbā vairāk nedzirdīgos cilvēkus, bet, kā rāda līdzšinējā pieredze, ja pieņem darbā nedzirdīgu cilvēku, tad darba procesā izrādās, ka viņam darbs ir par grūtu.

E. Vorslovs norādīja, ka ar katru gadu prasības pieaug, ir jābūt augstam darba prasmju un zināšanu līmenim. Bet diemžēl nedzirdīgo cilvēku zināšanu līmenis ir zems, kā arī viņi īpaši nevēlas mācīties. Tādējādi LNS spiesta pieņemt darbā dzirdīgus cilvēkus, lai būtu nodrošināta darba izpilde.

Saimnieciskā darbība un finansējuma piesaiste

E. Vorslovs pastāstīja, kā LNS veicies ar saimniecisko darbību un finansējuma piesaisti. LNS gūst ienākumus no LNS kapitālsabiedrībām dividendēs un nekustamā īpašumu nomas vai pārdošanas.

Par ES un LNS finansējumu ir paaugstināta LNS nekustamo īpašumu Rēzeknē, Raiņa ielā 5A un Rīgā, Elvīras ielā 19 k-2 energoefektivitāte. Ir sagatavoti un realizēti vairāki projekti ar pašvaldību finansējumu.

Kopš 2022. gada tiek realizēts Aktīvo iedzīvotāju fonda atbalstītais LNS projekts “Demokrātijas kultūras laboratorija”, kurš beigsies 2024.gada martā. Saņemtie ziedojumi tiek izmantoti lielāku pasākumu realizēšanai.

Šajā jomā nav izpildīts punkts par sociālā uzņēmuma izveidi, jo šobrīd LNS nav kapacitātes jauna uzņēmuma izveidei.

Domes locekļiem jautājumu par šo sadaļu nebija.

LNS dome nolēma LNS valdes starpziņojumu par LNS darbības programmas 2021.–2025. gadam izpildes gaitu pieņemt zināšanai.

Atpakaļ

Uz augšu