Search form

09.06.2021

Drukāt

Par paveikto LNS projektā “Iekļaujamies Rīgas apkaimēs ar zīmju valodu!”

Photo

LNS projekts “Iekļaujamies Rīgas apkaimēs ar zīmju valodu!” tika finansēts no Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas līdzekļiem. 


Projekts tika uzsākts 2020. gada jūlijā. Tā mērķis ir iesaistīt Rīgas pilsētā dzīvojošos nedzirdīgus cilvēkus savu apkaimju kustībā un sekmēt to aktīvu līdzdalību un līdzdarbību savu apkaimju identitātes stiprināšanā, izziņošanā, izpētē un popularizēšanā, tādējādi veidojot piederību sajūtu savai pilsētai un veicinot pilsoniskās līdzdalības attīstību. 

Projekta ietvaros tika īstenotas sekojošas aktivitātes:

  • 1.aktivitāte “Administratīvā komponente”;
  • 2.aktivitāte “Īsfilma “Iepazīsim Rīgas pilsētas apkaimes!””;
  • 3.aktivitāte “Paneļdiskusija “Nedzirdīgo senioru vienlīdzīgas iespējas savās apkaimēs Rīgas pilsētā!””;
  • 4.aktivitāte “Informācijas un publicitātes pasākumi”.

Projekta 1.aktivitātes “Administratīvā komponente” ietvaros tika nodrošināta projekta mērķtiecīga vadība, uzraudzība, plānoto mērķu un uzdevumu sasniegšana.

Projekta 2.aktivitātes “Īsfilma “Iepazīsim Rīgas pilsētas apkaimes!”” mērķis bija sagatavot latviešu zīmju valodā ar subtitriem latviešu valodā īsfilmu par Rīgas pilsētas apkaimēm.

Īsfilmas izveides procesā piedalījās paši nedzirdīgie cilvēki (projekta mērķgrupas dalībnieki), dzīvojošie Rīgas pilsētā. Ko sevī ietvēra īsfilmas izveides process? Informācijas meklēšanu, apkopošanu, analīzi, sagatavošanu, filmēšanu par Rīgas pilsētas 12 apkaimēm: Āgenskalnu, Ķengaragu, Grīziņkalnu, Ķīpsalu, Maskavas forštati, Mežaparku, Sarkandaugavu, Skansti, Teiku, Ziepniekkalnu, Šampēteri, Vecmīlgrāvi. Tas bija izzinošs, aktīvs, radošs darba process, jo veicināja nedzirdīgo cilvēku t.sk. nedzirdīgo senioru aktīvu līdzdalību un līdzdarbību savas apkaimes izpētē, identitātes stiprināšanā un popularizēšanā, kā arī sekmēja piederības sajūtu savai apkaimei.

 Īsfilmā stāstīts kā radās Rīgas pilsētas apkaimes un kad pirmo reizi sāka lietot jēdzienu “apkaimes” un kāda ir tā nozīme; apkaimju nepieciešamība Rīgas pilsētas attīstības plānošanā un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā; no kā cēlušies apkaimju nosaukumi; ar ko ievērojama un populāra katra apkaime (piemēram, Āgenskalns ievērojams ar Ojāra Vāčieša muzeju, Eduarda Smiļģa Teātra muzeju, vairākiem dārziem un parkiem, kā arī Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu); kur atrodas katra apkaime un ar kādām apkaimēm robežojas; kādus kultūrvēsturiskos objektus var redzēt apkaimēs (piemēram, Grīziņkalnā uz Mūrnieku ielas atrodas unikālais koka apbūves ansamblis, un tas ir valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis, kurš iekļauts UNESCO Pasaules kultūrvēsturiskā mantojumā); kā tika piešķirti ielas nosaukumi; apkaimes atpazīšanas zīme zīmju valodā; kas ir Rīgas Apkaimju alianse un ar kāda mērķi dibināta, tā loma apkaimju kustībā utt.

Aicinām izvērtēt īsfilmu, to ir iespējams apskatīt:

Lilita Logina (īsfilmā stāstīja par Mežaparku): “Man ļoti patika piedalīties un stāstīt šajā īsfilmas procesā, jo daudz ko uzzināju par katru rajonu, ko es agrāk nezināju un mani pārsteidza tas, ka Rīgā ir ļoti daudz skaistas un neparastas vietas, piemēram, pieminekļi, neparastas ēkas, tāpēc man tā bija laba iespēja piedalīties.”

Ainārs Osmanis (īsfilmā stāstīja par Teiku): “Īsfilmas veidošanas process deva man pieredzi, kā veidojami šādi stāsti, kuros varēju izstāstīt latviešu zīmju valodā par Rīgas pilsētas apkaimēm. Gatavojot šādus stāstus, vairākkārt vajadzēja pielāgot šādam stāstu veidam savas izpausmes, lai stāsti kļūstu saprotamāki un vieglāk uztverami.”

Brigita Lazda, LNS viceprezidente, atzinīgi novērtēja īsfilmu, jo tajā ir vērtīga informācija, kas parādīja to, kas ir apkaimes un ko nozīme vārds “apkaime”, savukārt Sandra Gerenovska, LNS prezidente, atzīmēja, ka īsfilma bija izcila, bet vienreizēja, par apkaimēm ir jāstāsta un jārunā turpmāk.

Ivars Kalniņš, projekta vadītājs, uzsvēra, ka arī nākotnē jāturpina veidot tādas pašas īsfilmas par citām Rīgas pilsētas apkaimēm, kā arī veidot videociklu par interesantiem apkaimju objektiem, izstāstot tā vēsturi un rašanos, lai veicinātu interesi par apkaimēm un sekmētu piederības sajūtu tām.

Aija Sannikova, LNS Iepirkumu un projektu nodaļas vadītāja, uzskata, ka apkaimju jomā LNS viss ir jāattīsta, šāda veida projekts ir pirmais par apkaimēm, kas ir apkaimes, apkaimju mērķi, cik apkaimju Rīgā ir, ar ko tās saistītas, dzīvesvietu, pakalpojumu saņemšanas vietu, darba vietu, katram, kas ir svarīgs.

Projekta 3.aktivitātes “Paneļdiskusija “Nedzirdīgo senioru vienlīdzīgas iespējas savās apkaimēs Rīgas pilsētā!”” mērķis bija aktualizēt informācijas pieejamību kā līdzekli nedzirdīgo senioru līdztiesīgai līdzdalībai savu apkaimju identitātes stiprināšanās, izziņošanas, uzlabošanas un attīstības procesos, lai sekmētu nedzirdīgu senioru dzīves kvalitātes paaugstināšanu un pilsonisko aktivitāti.

Paneļdiskusiju “Nedzirdīgo senioru vienlīdzīgas iespējas savās apkaimēs Rīgas pilsētā!” bija paredzēts organizēt klātienē, bet ņemot vērā izveidojošo situāciju valstī sakarā ar COVID-19, tā tika organizēta vairākās daļās ZOOM platformā.

 Paneļdiskusiju vadīja projekta vadītājs Ivars Kalniņš un aktivitātes vadītāja Māra Lasmane, tajā piedalījās Sandra Gerenovska, LNS prezidente;  Brigita Lazda, LNS viceprezidente un surdotulks; Inese Immure, LNS viceprezidente; Gunta Birnīte, LNS Dienas centra vadītāja; Aija Sannikova, LNS Iepirkumu un projektu nodaļas vadītāja; Karīna Pavlova, LNS projektu koordinatore; Edgars Vorslovs, LNS Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītājs; Māris Jansons, Rīgas Apkaimju alianses valdes loceklis; Ārija Medne (surdotulks) un nedzirdīgie seniori, kā arī jaunieši un vidējā vecumā nedzirdīgie cilvēki.

Paneļdiskusijas laikā tika atklātas vairākas problēmas attiecībā uz nedzirdīgo senioru līdzdalību savās apkaimēs:

  1. Informācijas trūkums latviešu zīmju valodā par apkaimēm, to norisēm, pasākumiem, notikumiem un kur tā ir meklējama/atrodama;
  2. Nedzirdīgiem senioriem nav izpratnes un priekšstata par Rīgas pilsētas apkaimēm;
  3. Nedzirdīgiem senioriem nav piederības sajūta savām apkaimēm;
  4. Nedzirdīgie seniori nespēj paust savas vēlmes, vajadzības un viedokļus par savām apkaimēm atšķirīgas komunikācijas dēļ;
  5. Nav komunikācijas un sadarbības ar atbildīgajām institūcijām, Rīgas Apkaimju aliansi, Rīgas pilsētas apkaimju biedrībām, Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centru, Rīgas domes pilsētas attīstības departamentu par nedzirdīgo senioru līdzdalību un līdzdarbību savu apkaimju uzlabošanā un attīstībā;
  6. Surdotulku nepieejamība organizētajos pasākumos un aktivitātēs Rīgas pilsētas apkaimēs;
  7. Dzirdīgo cilvēku atturība publiskajos pasākumos pret nedzirdīgiem īpatnēja saziņas veida dēļ.

Aija Sannikova uzskata, ka mūsu sabiedrībai apkaimju kustība ir jauna un svarīga lieta, vajag aktivizēt līdzdalību un jāaktivizē iedzīvotāji, un caur apkaimēm varam to darīt. LNS ir viena no organizācijām apkaimēs, kura atrodas konkrētā teritorijā, kas var kļūt par apkaimes attīstības centru, tāpēc, ka ir dažādi resursi: cilvēkresursi organizētā vidē, telpas, vietas, kur var pulcēties apkaimes ļaudis. Caur projektiem var uzlabot vidi, kā to dara citas apkaimes – ierīkot sporta un atpūtas vietas iedzīvotājiem, talkas u.c., un esošais projekts var kļūt tam par startu.

Brigita Lazda uzsvēra, ka nedzirdīgiem cilvēkiem ir liels informācijas trūkums par apkaimēm un to nozīmi, it īpaši nedzirdīgiem senioriem, un tiem nav piederības sajūta savai apkaimei, jo tie arī pat nezina, kurai apkaimei pieder no tām 58 apkaimēm, kur meklēt informāciju, kur saņemt informāciju par notikušiem pasākumiem, notikumiem tajās. Un piedāvāja veidot nākotnes statistiku par Rīgas pilsētas apkaimēs esošiem nedzirdīgiem cilvēkiem, lai varētu redzēt, kura apkaime ir ražīgāka un vairāk sadarbojas utt.

Apkaimju projekta realizācija ir svarīga, jo tā sniedz iespējas iekļauties nedzirdīgiem cilvēkiem sabiedrībā, savā dzīvesvietā un justos droši un būt savējiem.

Māra Lasmane dalījās savā pieredzē, ka dzīvojot Ķengaragā, zina par daudziem pasākumiem, bet diemžēl nedzirdīgiem nav informācijas par tiem. Viņa uzskata, ka būtu labi, ja apkaimju vadītāji sadarbotos ar LNS un LNS Rīgas reģionālo biedrību, sniedzot informāciju par plānotajiem pasākumiem un aktivitātēm, kā arī pasākumos un aktivitātēs jāuzaicina latviešu zīmju valodas tulks – surdotulks.

 Inese Immure izteica viedokli, ka apkaimes projekti palīdzētu sadraudzēties ar dzirdīgajiem, jo dzirdīgie cilvēki, kuri iepriekš nav saskārušies ar nedzirdīgiem un viņus ieraugot pirmo reizi ir šokā, cik nedzirdīgie ir emocionāli. Svarīgi uzsākt kaut kur kādā apkaimē nedzirdīgo grupai ar dzirdīgiem, lai radītu labās prakses piemēru pārējiem.

Paneļdiskusijas laikā tika apspriesti risinājumi, kādā veidā nedzirdīgos seniorus informēt par apkaimēm un tajās notikušajās aktivitātēs, ka nepieciešama informācija par tām vienotā vietā. Piemēram, ir mājaslapa www.apkaimes.lv, kurā var iepazīties ar svarīgāko informāciju par apkaimēm, bet būtu labi iztulkot zīmju valodā par katras apkaimes vēsturi, kā arī publicēt zīmju valodā aktuālo informāciju par pasākumiem un notikumiem.

 Māris Jansons pastāstīja par Rīgas Apkaimju alianses darbību, mērķi un sadarbību ar Rīgas pilsētas apkaimēs esošajām biedrībām, kāpēc tā ir izveidota un kā LNS un nedzirdīgie var iesaistīties sadarbībā un var dot savu pienesumu, ka var izdarīt vērtīgu, ko var redzēt savai apkaimei, lai rastos piederības sajūta un iekļūstu sociālajā lokā, tas ir labs veids socializēšanai.

Paņeldiskusijas laikā vienots, ka Rīgas Apkaimju alianse sociālās apspriešanās, ja piedalās nedzirdīgie cilvēki, organizēs surdotulku, ja nepieciešams, kā arī informēs aliansē esošas biedrības par LNS un nedzirdīgiem cilvēkiem un gatavību sadarboties no LNS puses, lai veidotos veiksmes stāsts.

 

Paņeldiskusijā tika apspriestas problēmas un rasti risinājumi tālākai attīstībai:

  1. LNS un LNS Rīgas reģionālajai biedrībai veidot sadarbību ar Rīgas Apkaimju aliansi, Rīgas pilsētas apkaimju biedrībām, Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centru, Rīgas domes pilsētas attīstības departamentu;
  2. Realizēt kopīgus projektus ar Rīgas Apkaimju aliansi, Rīgas pilsētas apkaimju biedrībām, Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centru, Rīgas domes pilsētas attīstības departamentu;
  3. LNS īpašumā sadarbībai piedāvāt esošas telpas izmantošanai;
  4. Rīgas domes pilsētas attīstības departamentam mājaslapā www.rdpad.lv publicēt aktuālo un svarīgo informāciju zīmju valodā attiecībā uz apkaimēm un to norisēm;
  5. Rīgas pilsētas apkaimju mājaslapā https://apkaimes.lv/ publicēt aktuālo un svarīgo informāciju zīmju valodā;
  6. Rīgas pilsētas apkaimju biedrību, Rīgas Apkaimju alianses, Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra pasākumos, aktivitātēs jānodrošina zīmju valodas tulkojums;
  7. Izveidot vienotu vietu, kurā būtu atrodama informācija par Rīgas pilsētas apkaimju organizējamajiem pasākumiem, aktivitātēm, notikumiem;
  8. Informēt nedzirdīgos cilvēkus t.sk. seniorus sociālajā tīklā Facebook, kur un kādas ir grupas par Rīgas pilsētas apkaimēm un kā ir iespējams tām sekot;
  9. Rīgas Apkaimju aliansei, Rīgas pilsētas apkaimju biedrībām, Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centram, Rīgas domes pilsētas attīstības departamentam sūtīt aktuālo informāciju par plānotajām aktivitātēm un pasākumiem uz LNS Rīgas reģionālās biedrības e-pastu: [email protected] konkrētajā apkaimē.
  10. Izveidot aplikāciju par apkaimju biedrību darbību.

Paneļdiskusijas beigās tika vienots ar Rīgas Apkaimju aliansi par sadarbību un tās iespējām nākotnē, kopīgo projektu realizāciju.

Projekta 4.aktivitāte “Informācija un publicitātes pasākumi” ietvaros tika nodrošināta informācijas sniegšana par projektu un tā mērķiem, norisi.

Projekts realizēts veiksmīgi un darbs tajā novērtējams pozitīvi, tā realizācija noteikti kļūs par startu citiem projektiem un nedzirdīgo cilvēku ieguldījumu un attīstību apkaimju kustību Rīgas pilsētā!

Uz tikšanos nākamajos projektos!

Projekta komanda pateicās sadarbības partnerim Rīgas Apkaimju aliansei par informatīvo atbalstu-konsultāciju sniegšanu īsfilmas “Iepazīsim Rīgas pilsētas apkaimes!” veidošanas procesā par Rīgas pilsētas apkaimēm un dalību paneļdiskusijā “Nedzirdīgo senioru vienlīdzīgas iespējas savās apkaimēs Rīgas pilsētā!”

                    

Raksts ir sagatavots Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas līdzfinansētā projekta “Iekļaujamies Rīgas apkaimēs ar zīmju valodu!” ietvaros. Par raksta saturu atbild biedrība “Latvijas Nedzirdīgo savienība”.

                            

Informāciju sagatavoja: Karīna Pavlova un Ilona Liniņa, informācijas un publicitātes ieviešanas darba grupas locekles.


Atpakaļ

Uz augšu

Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas