Jau vairākus gadus LNS organizē ikgadēju skaistumkonkursu, šogad pirmo reizi tajā startēja arī puiši. Bija vērojams tik liels apmeklētāju pieplūdums, ka, burtiski, vairs nebija kur likt mēteļus. Un šis pasākums bija to vērts!

Šajā skaistumkonkursā startēja 3 meitenes un 2 puiši, veicot piecus uznācienus dažādos tērpos, notika talantu demonstrēšana, iejušanās vakarkleitās un smokingos. Konkursantus vērtēja profesionāla žūrija: aģentūras „Mis Latvija” direktore Inta Fogele, „Vicemisters Latvija 2011” Jānis Rumpis, konkursa „Pilnība 2011” uzvarētāja Olga Gordijenko – Krūmiņa, sporta kluba „Veselības fabrika” pārstāvis, LNS viceprezidente Sandra Gerenovska un Rīgas biedrības priekšsēdētāja Māra Lasmane.

Skaistumkonkursu atklāja pasākuma vadītāju Lauras Klāsupas un Kristapa Štelmahera valsis. Abi vadītāji ar jaukām saspēlēm veiksmīgi un elastīgi novadīja visu konkursa norisi. Oriģināla debija! Uznācienu starplaikos izvērsās plaša koncertprogramma, kurā piedalījās ne vien mūsu pašdarbnieki, bet arī deju grupa „Buras” un rokenrola klubs „Jump”.

Galvenais notikums, protams, bija konkursa uzvarētāju kronēšana: par „Mis LNS 2013” kļuva Daina Rusule, par „Misters LNS 2013” – Intis Zvirbulis. Titulu „Vicemis LNS 2013” saņēma Maira Bruže, bet skatītāju vairākuma simpātiju iekaroja Daina Rusule un Varis Salmiņš.

 

 

Mēs, žūrija, balsojām, un attiecībā uz Dainu izvēle bija gandrīz vienprātīga– pret tikai viena balss. Par puisi gan domas dalījās vairāk.
Jāteic, Intis Zvirbulis un Laura Gaile (Mis LNS 2011 konkursante) gan bija vienīgie, kas nākošajā rītā ieradās uz ļoti specifisku nodarbību „Veselības fabrikā” (uz šo nodarbību bija uzaicināti visi pieci skaistumkonkursa dalībnieki – autora piez.). Tur īpašs treneris ar surdotulka palīdzību strādāja ar šiem abiem jauniešiem. Intis apliecināja savu nopietno attieksmi. Viņš ir sapratis: ja met plinti krūmos pie pirmās aizķeršanas, tad nez vai dzīvē kaut ko sasniegs. Intim ir sarunāts treneris, kas apmācīs, ko un kā vajag trenēties. Jāsaka, ka abi jaunieši izpelnījās treneru atzinību.

Nākotnē paredzēts, ka tiks veidota īpaša grupa cilvēkiem ar speciālām vajadzībām, un Intis un Laura varētu būt tie cilvēki, uz kuru nosacītas pieredzes bāzes varētu sagatavot nodarbību programmu šai grupai.

Liekas, jauniešu atsaucība būtu lielāka, ja uzvarētāju gaitām jūs sekotu savos medijos gada garumā, tā šo pasākumu popularizējot. Ikgadējo Mis un Misteru vajadzētu iesaistīt kādās LNS un citu radniecīgu organizāciju aktivitātēs, piemēram, kaut vai jūsu reģionu biedrībās, skolās, labdarības akcijās, publiskos pasākumos utml.

Jādara tā, lai jaunieši pēc tam nejustos kā, atvainojiet, vienreizējās lietošanas priekšmeti. Savukārt arī viņiem jābūt atbildīgiem, ar misijas sajūtu apveltītiem. Vesela komanda strādājusi, arī paši jaunieši – tagad jāparūpējas, lai šis darbs nezustu un dotu labumu nedzirdīgo sabiedrībai.

 

 

 

Daina: Tas bija kas negaidīts. Bija tik daudz darāmā, ka nebija laika par to domāt. Jutos priecīga, taču tikpat labi būtu arī tad, ja nosauktu kādas citas dalībnieces vārdu. Manuprāt, šo titulu mēs visas esam pelnījušas.
 

Intis: Pirms konkursa cilvēki mani drošināja un teica, ka varu arī uzvarēt. Kad tiku atzīts par labāko, tas bija patīkams pārsteigums – kā nekā esmu pirmais puisis, kas uzvar pirmajā „Misters LNS 2013”.

Daina: Liels paldies visiem! Man prieks, ka varēju būt uz skatuves tāda, kāda esmu ikdienā, un, ja skatītājiem patika, tad tas ir ļoti draudzīgs žests. Žūrija balso pēc saviem kritērijiem. Savukārt skatītāji balso pēc savām izjūtām: kādu „paņem” smaids, kādam citam patīk deja vai joki.

Daina: Nekad neko nenožēloju, jo katra pieredze dod kādu jaunu mācību, un tas veido manu raksturu. Esmu par arvien jauniem izaicinājumiem, un šis konkurss bija viens no tiem. Dzīvē jau nekas nenotiek tāpat vien. Galvenais ir turēt acis vaļā un nenobīties.
Vispār cilvēki domā par daudz. Atrod simtiem iemeslu, kāpēc kaut ko nedarīt. Es pieteicos konkursam, nedomājot, kā būs. Nedomāju par sliktām lietām, bet, ja gadās kādi šķēršļi mērķa sasniegšanai, necenšos visu ātri atrisināt. Reizēm viss atrisinās pats no sevis. Piemēram, ilgi nevarēju izdomāt savu priekšnesumu, bet tad kādu dienu ieraudzīju skrejriteni un – ideja klāt!
Iepazinu daudzus jaukus cilvēkus. Cits citam palīdzējām ar padomiem, ko un kā darīt labāk. Tas bija jautri pavadīts laiks, kurā pats galvenais ieguvums ir brīnišķīgas emocijas – domājot, sapņojot un strādājot.

 

Intis: Bija vērts, protams! Izzināt sevi, parādot publikai, – tā bija lieliska iespēja! Nodemonstrēt talantu, parādīt to, par sevi pastāstīt, izkopt stāju, gaitu, izvēlēties apģērbu u.c. Lai kaut ko sasniegtu, daudz pašam jādara. Par spīti visam, pat kritikai! Tā bija arī laba dzīves mācība. Jāizmanto dažādas iespējas, jo tā krājas dzīves pieredze.
 

 

Daina: Līdz jūlijam laika it kā daudz, bet tas ātri paies. Centīšos to izmantot, lai sagatavotos pēc iespējas labāk.
Intis: Vajadzētu vēl ar sevi pastrādāt, lai konkursā Čehijā izdotos sevi prezentēt labāk nekā šeit. Lielāku uzmanību pievērsīšu talanta demonstrēšanas numuram.

Daina: Kopš bērnības mācos skolā kopā ar dzirdīgajiem. Ar LNS sabiedrību esmu saistīta netiešā veidā. Esmu informēta par pasākumiem, jaunumiem un citām aktualitātēm. Sekoju tām līdzi, un man ir interesanti. Man ir viegli būt gan vienā, gan otrā sabiedrībā, starp tām nav būtisku atšķirību. Visi esam cilvēki ar saviem plusiem un mīnusiem. Ir jāprot pieņemt citam citu un būt saprotošiem.
Pagājušajā vasarā 2 nedēļas apmeklēju nodarbības Sociālās integrācijas valsts aģentūrā, lai noskaidrotu savu piemērotību surdotulka darbam. Testi uzrādīja labus rezultātus, tomēr apgūt surdotulka izglītību man neatļāva. Par to ļoti saskumu, taču nedomāju padoties. Meklēšu citas iespējas, jo šī profesija mani saista.
 

Intis: Nedzirdīgo sabiedrībā jūtos lieliski, šeit mūs vieno mūsu dzimtā– zīmju valoda. Trešdienās „Rītausmā” pensionāriem ir sanākšana, un man gribētos, lai kaut kas līdzīgs notiktu arī jauniešiem. Labprāt piedalīšos dažādās nedzirdīgo aktivitātēs, pasākumos un jauniešu nometnēs. Vēlētos iesaistīties jauniešu teātra grupā. Pašlaik darbojos Raiņa skolas teātra projektos.

Daina: Jā, tā tas ir! Manuprāt, viņas kautrējas no apkārtējiem, uztraucas, ko citi padomās. Trūkst arī pašpārliecinātības.
Jā, un vēl: vīrieši, sakiet savām sievietēm, ka viņas ir visskaistākās, un viņas jums ziedēs kā puķes, staros kā maija saulīte!
 

Intis: Jā, mums tiešām ir daudz skaistu meiteņu un puišu. Varbūt viņi negrib tērēt laiku un naudu dalībai, varbūt baidās... Trūkst pašapziņas, motivācijas un ieinteresētības. Vajadzētu vairāk stāstīt, ko šāds konkurss dod izaugsmei. Ceru, nākamgad konkursā meiteņu un puišu skaits būs kuplāks.

 

 

 

 

Teksts: Ivars Kalniņš

Foto: Juris Grundulis