02.09.2013
Sociālie asistenti izvērtē savu pieredzi
Projekta „Klusuma pasaule” ietvaros 5 sociālie asistenti pēc mācībām, kurās viņi ieguva profesionālo kvalifikāciju kā nedzirdīgo asistenti, 2012. gada maijā uzsāka darbu. Viņu pakalpojumus izmanto ļoti bieži, un asistenti ir noslogoti.
Atgādinām, ka asistentu darbavietas izveidotas Rīgā, kur strādās AndaTīdemane un Genovefa Ņevjadomska; Daugavpilī – Regīna Radkeviča; Liepājā – Laima Karlštrēma un Valmierā Liene Kirre (attēlā no kreisās). Tuvojoties projekta beigām, uzdevu dažus jautājumus asistentiem, jo ir jau iepazītas šī darba nianses.
Jums tagad jau uzkrāta pieredze darbā par sociālo asistentu. Vai varat pastāstīt, kādos gadījumos nedzirdīgie visbiežāk lūdz jūsu palīdzību?
Regīna Radkeviča: man nesagādāja nekādas grūtības sākt strādāt par asistenti, jo līdz šim strādāju par tulku. Kaut gan tulka un asistenta darbs tomēr atšķiras – asistentam daudz reižu jāizskaidro klientam, kas un kā, lai viņš visu saprastu un būtu apmierināts. Visbiežāk nepieciešamo informāciju meklējam internetā, arī attiecīgās iestādēs, piemēram, bankās.
Laima Karlštrēma: pieredze ir uzkrāta ne tikai darbā par sociālo asistenti. Tā veidojusies gadiem ilgi, no bērnības laikiem, kad bieži saviem nedzirdīgajiem vecākiem un viņu draugiem biju tulks. Skolasbiedriem palīdzēju sazvanīties ar vecākiem. Nedzirdīgie visbiežāk prasa palīdzību pie ārstiem, pie fizioterapeitiem. Lūdz darbavietās sazināties ar darba devējiem, kā arī lūdz sarežģītus svešvārdus izskaidrot vieglākā, saprotamā valodā.
Liene Kirre: klienti lūdz palīdzību, lai varētu izņemt naudu no bankomāta; samaksāt rēķinus caur internetbanku. Esmu braukusi līdzi arī uz NVA, klienta vārdā zvanījusi viņa radiniekiem vai arī pieteikusi klientu pie friziera vai pie kāda speciālista. Meklēju klientiem nepieciešamo informāciju par likumdošanu, pabalstiem, remonta speciālistu pakalpojumiem un citu noderīgu informāciju. Esmu braukusi uz klientu darbavietām palīdzēt nokārtot pārpratumus ar darba devēju.
Genovefa Ņevjadomska: visbiežāk jāpalīdz šādos gadījumos – apmeklējumi pie ģimenes ārsta un speciālistu konsultācijas, sociālo problēmu risināšana, rēķinu apmaksa un skaidras naudas izņemšana bankomātā. Tad vēl jaunu personas dokumentu un invalīdu apliecības maiņa. Protams, nodarbinātības jautājumi – darba meklēšana, iekārtošana, līguma izskaidrošana, iepazīšanās ar darba vietu un pienākumiem.
Kā jūs domājat, vai viņi paši, bez asistenta palīdzības, varētu nokārtot šos jautājumus vai problēmas? Varbūt reizēm viņi vienkārši grib psiholoģisku atbalstu?
R. Radkeviča: jā, bieži varētu paši, bet laikam jau drošības pēc asistentu sauc līdzi.
L. Karlštrēma: ne visi nedzirdīgie ir tik droši , pārliecināti, ka paši tiks galā. Ir gadījies tā, ka nedzirdīgs klients domā – cik tur tā darba, aiziet, nodot papīrus, un uzreiz viss kārtībā, bet tad, kad viņam uzdod jautājumus, apmulst, neprot atbildēt. Tāpēc jau ir asistenti, lai ietu līdzi un atrisinātu šādas problēmas. Protams, cilvēks vēlas sajust psiholoģisku atbalstu un jūtas drošāk, ja blakus ir asistents.
L. Kirre: vienīgi, manā skatījumā, varētu paši izņemt naudu no bankomāta, kas nav tik sarežģīti, kaut arī man nav grūti viņiem aiziet līdzi, ja viņiem tā ir drošāk. Pārējās situācijās noteikti vajadzīga asistenta palīdzība.
G. Ņevjadomska: kopā ar asistentu daudzas lietas tiek veiktas labāk un profesionālāk. Nedzirdīgie jūtas daudz drošāk kopā ar asistentu. Atliek viņus tikai iedrošināt.
Asistenti stimulē, motivē un atbalsta nedzirdīgos klientus viņu problēmu un vajadzību risināšanā. Psiholoģisks atbalsts vajadzīgs jebkuram. Maz tādu darbību, ko klients pats var izdarīt. Piemēram, kopā ar asistentu var nokārtot pieteikumu jaunas pases saņemšanai, bet klients var pats izņemt pasi, iepriekš viņam izskaidrojot, kuru pogu nospiest un kur saņemt. Daudz laika prasa informācijas skaidrošana, kādas darbības vai procesa izskaidrošana. Visas darbības ir individuālas un atkarīgas no klienta funkcionālām spējām un intelektuālās attīstības līmeņa.
Vai varat pastāstīt dažus interesantākos gadījumus vai kuriozus no savas prakses?
R. Radkeviča: ko varu pateikt, interesanti tas, ka ņem kredītus – lielas summas un nemaksā ne pašu parādu, ne procentus. Tāpēc arī nācās klientu pavadīt maksātnespējas procesā…
L. Karlštrēma: ir gadījušies daudz dažādi kuriozi, bet negribētu tos publiskot, klienti varētu apvainoties.
L. Kirre: Mums ir viena kliente, kas bieži izklaidības un pārpratumu dēļ mēdz patvarīgi mainīt norunu un neierasties norunātajā vietā un laikā. Reiz bija norunāts ar konkrētu autobusu kopā doties uz poliklīniku pie ultrasonogrāfa, bet kliente neatradās norunātajā vietā. Uztraucos un zvanīju tulkam Ivetai, prasīju, ko darīt, jo tur ir rindas pieraksts, ko nevar laist garām. Tulks ieteica skriet uz poliklīniku un meklēt viņu tur. Skrēju aulēkšiem, arī tur viņu neatradu. Pēc laiciņa satiku uz ielas – viņa jau sen pati ātrāk aizbraukusi, izgājusi ultrasonogrāfu 2 stundas pirms pieraksta laika un jutās ļoti apmierināta. Man gan smiekli nenāca.
G. Ņevjadomska: reiz uz nelielas firmas vārtiem bija uzraksts: „Uzmanību – ērces un nikns suns”. Klients jautā, kas tur rakstīts, jo slikti pārzina latviešu valodu. Pēc mirkļa parādās liels suns un izrāda ļoti draudzīgu attieksmi. Tad klients saka, ka uzraksts melo.
Kā jūs vērtējat sociālo asistentu vajadzīgumu? Vai nedzirdīgajiem būs nepieciešami šādi asistenti arī pēc projekta beigām? Vai jums ir izredzes dabūt darbu šai specialitātē, strādāt vietējā sociālajā dienestā?
R. Radkeviča: jā, vajadzēts mūs. Man jau zvanīja no Daugavpils Sociālo lietu pārvaldes un interesējās. Domāju, ka būs pozitīva atbilde un varēšu pēc projekta tālāk strādāt, jo pilsēta finansēs šo pakalpojumu.
L. Karlštrēma: par sociālo asistentu vajadzīgumu mans vērtējums ir pozitīvs, bez tā nedzirdīgiem būs grūtāk. Jā, mani nedzirdīgie klienti jau tagad uztraucas un jautā, vai asistents turpinās darbu arī pēc projekta beigām. Kad pasaku, ka jā, prieks ir neizsakāms daudziem, kam nepieciešama asistenta palīdzība.
L. Kirre: sociālie asistenti vienmēr vajadzīgi vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar dažādiem attīstības traucējumiem. Sadzīvē ienāk pārāk daudz modernās tehnoloģijas iekārtu, e-paraksti utt. Ir cilvēki, kuriem grūti tajā visā orientēties. Bieži vien klienti kļūst par upuri viltīgām reklāmām un spiesti maksāt par pakalpojumiem vai precēm, ko nemaz nav izvēlējušies. Bieži gadās parakstīt līgumus, kur „smalkiem burtiem” pierakstīti citi nosacījumi, nekā līgumslēdzējs solījis, piemēram, par kabeļtelevīzijas programmu paketēm un cenām. Mācu klientiem neparakstīt nekādus papīrus, ja nav 100% skaidrs, par ko parakstās. Gadās, ka klientu dzirdīgie radinieki izmanto nedzirdīgā lētticību un viņus apmāna.
G. Ņevjadomska: uzskatu, ka asistents nedzirdīgiem klientiem ir vajadzīgs.
Teksts: Zigmārs Ungurs
Foto: Vladimirs Kirre
