09.12.2013
Nebūs vairs tādas klusuma pasaules…
31. decembrī noslēdzas LNS vēsturē lielākais četrarpus gadu ilgušais projekts „Klusuma pasaule”. Var teikt, ka šajā lai¬kā gandrīz katrā „Kopsolī” numurā pub¬licējām aprakstus, intervijas, vērtējumus par dažādu aktivitāšu realizāciju un re¬portāžas par to norisi no lielāko notikumu vietām. Tika sagatavotas pat 7 materiālu kopas par projekta tematiku. Šoreiz mūsu lasītājiem piedāvājam apkopojošu atskatu uz šo nozīmīgo, svarīgo un tik lielā daudz¬veidībā aizvadīto periodu.
Vispirms uz „KS” jautājumiem atbild projekta vadītājs ARNOLDS PAVLINS!
Vai atceraties, kā dzima ideja tik liela projekta radīšanai un, teiksim, arī drosme uzņemties tā realizāciju tik ilgstošā laikā?
Ja atceraties, iepriekšējā plānošanas periodā mēs daudz piedalījāmies dažādos projektu konkursos, realizējām daudzas labas, interesantas idejas. Viens no mūsu lielākajiem projektiem bija „Klusās rokas”, kurā mēs izstrādājām stratēģiskās idejas nedzirdīgo problēmu risināšanai. Protams, pēc tam radās jautājums – bet kā tad visu to realizēt? Nu tad arī dzima šī ideja – nepieciešams viens liels, visaptverošs un ilgtermiņa projekts, kurā visu varētu apkopot.
Drosme? Equal deva pieredzi, pārliecību, ka to var paveikt. Protams, laika gaitā izrādījās, ka bijām drusku pārāk pašpārliecināti un tik ilgam projektam specifika izrādījās pavisam savādāka.
Ko projekts „Klusuma pasaule” nozīmē LNS un personiski jums?
Četrarpus gadus mēs esam dzīvojuši šajā projektā. Mēs neesam strādājuši, mēs esam dzīvojuši šajā projektā. Aizmirstot par formālo, birokrātisko pusi, atceroties tikai par projekta serdi, jāsaka, ka atkal nonācām LNS „ziedu laikos”. Man personiski – esmu priecīgs par to, ka man izdevās pirms atvadīšanās no LNS vadīšanas pacelt tik smagu akmeni un noripināt to visus šos gadus.
Kādi jūsu skatījumā ir lielākie un nozīmīgākie nedzirdīgo sabiedrības ieguvumi no tā?
Nerunājot par kaut kādiem konkrētiem pasākumiem vai pakalpojumiem, kopumā ņemot – tas pacēla LNS darbību pavisam citā līmenī. Cilvēki, kas piedalījās šajā projektā, sajuta, ka LNS par viņiem rūpējas nevis vārdos, bet konkrētos darbos, sniedz tādu palīdzību (sevišķi krīzes apstākļos), ko neviens un nekur citur viņiem nesniegs. Mūsu cilvēki sajuta to, ka LNS patiešām ir viņu otrās mājas.
Vai izdevās sasniegt visus paredzētos rezultātus?
Jā, es nevaru sūdzēties. Ko bijām ieplānojuši, to arī izpildījām. Pat vairāk.
Vairāk nekā četri gadi ir ilgs periods, un, to plānojot, visu precīzi paredzēt varētu būt sarežģīti. Kādi grozījumi bija jāizdara, vai tie izmainīja kaut ko būtiski?
Jums taisnība, dzīve ir dzīve un visu iepriekš paredzēt nemaz nevar. Pamatā tomēr, kas bija ieplānots, tas arī palika. Bija grozījumi, to bija daudz, bet tie skāra tehniskas lietas – kaut kur kaut ko pielikt, kaut kur noņemt. Bet pasākumi, aktivitātes, kas bija saplānotas, tās tad arī palika un tika izpildītas pilnībā.
Kā projekta klienti pildīja savus pienākumus, iesaistoties dažādās aktivitātēs visā Latvijā?
Man kā projekta vadītājam būtu grēks sūdzēties, esmu ļoti apmierināts. Zinu gan, ka dažās biedrībās bija tik daudz pasākumu, ka cilvēki jau sāka teikt – nu jau pietiek, vairāk nevajag. Bet, protams, katram bija kaut kas sirdij tuvāks, dažās aktivitātēs piedalīties gribēja vairāk, citās mazāk. Kopumā – viss bija ļoti, ļoti labi.
Kā mūsu ļaudis – projekta darbinieki tika galā ar saviem pienākumiem? Ko jūs vēlaties pateikt savas lielās komandas ap simt darbiniekiem brīdī, kad daudziem ceļi šķiras?
Šis projekts no mums visiem prasīja ļoti daudz. Tāda apjoma darbus nevar realizēt ar aukstu sirdi, domājot par darba laiku un cerot, ka kāds nostrādās tavā vietā. Bija mums i savas baltās, i nebaltās dienas – nevar 4,5 gadi paiet kā pa sviestu. Dzīve nav rožu dārzs, visādi mums gājis. Bet, ticiet man, paies laiks, visas mūsu problēmas un nebūšanas aizmirsīsies un mēs visi atcerēsimies šo laiku ar siltām domām. Gribu izmantot iespēju un pateikt lielu paldies visiem tiem cilvēkiem, kas strādāja šajā projektā. Katrs no mums to atcerēsies savādāk, bet visi kopā mēs esam bijuši ļoti lieli malači.
Kā jūs vērtējat LNS iespējas saglabāt projektā „Klusuma pasaule” sasniegtos pozitīvos rezultātus pašreizējā periodā, kad LNS rīcībā vairs nebūs Eiropas Savienības fondu atbalsta?
Nebūs vairs tādas Klusuma pasaules. Neredzu tādu iespēju. ESF fondu atbalsts būs, bet atkārtot kaut ko tādu vairs nevarēs. Kā saglabāt rezultātus? Teikšu tā – ir rezultāti, kas ir jāsaglabā, un ir rezultāti, kas nav. Nevajag pa visu vari saglabāt arī to, kas bija svarīgi zināmā laika posmā, bet ne tagad. Esmu jau teicis un varu atkārtot – tos rezultātus, kurus vērts saglabāt, jācenšas apmaksāt no valsts budžeta, bet, ja tas nav iespējams, tad LNS jāizsver, vai to vajag apmaksāt no saviem līdzekļiem.
Un tradicionāli – tā kā esam uz Jaunā gada sliekšņa, ko jūs novēlētu LNS ļaudīm nākamajā gadā?
Domājiet pozitīvi. Labas domas rada labus darbus. Un labi darbi vienmēr atgriežas pie darītāja.
Jautājumus uzdeva: Ilze Kopmane