27.06.2012
NOSLĒDZAS PROJEKTA AKTIVITĀTE „ZĪMJU VALODAS ATTĪSTĪBA”
Projekta „Klusuma pasaule” aktivitāte „Zīmju valodas attīstība” noslēdzas 30. jūnijā. Kopš 2009. gada šajā aktivitātē darba grupa sagatavojusi septiņas latviešu nedzirdīgo zīmju valodas vārdnīcas „Darba aizsardzība”, „Finanšu darījumi”, „Celtniecība un tehnika”, „Pakalpojumu sfēra”, „Lauksaimniecība”, „Amatniecība” un „Kultūra”. Šīs vārdnīcas arī izdotas diskos un grāmatas veidā, pakāpeniski ievietojot to www.zimjuvaloda.lv.
Nesen nāca klajā pēdējā – septītā terminoloģijas vārdnīca „Kultūra” zīmju valodā. Tā pieejama gan diska ierakstā (DVD), gan grāmatas veidā mājaslapā. Šajā vārdnīcā iekļautas šādas apakštēmas: darbības vārdi, dejas, iestādes un ēkas, izklaides un kultūras pasākumi, literatūra, muzejs, mūzika un tās instrumenti, profesijas un personas, teātris un kino.
Šīs aktivitātes darba grupā trīs gadus strādāja Lilita Janševska (vadītāja), Agita Intsone, Ilona Liniņa, Velta Kleina un Skaidrīte Baure. Viņas dalās pārdomās par paveikto darbu, atbildot uz „KS” jautājumiem!
Grūtības, interesantākā vārdnīca, visvairāk jaunas zīmes?
Lilita: Novēroju, ka darba grupai visgrūtāk bija ar amatniecības tēmu, piemēram, ar vārdiem par rokdarbiem. Tika radītas daudzas jaunas zīmes, vairākkārt tās precizējot. Taču jāatzīst, neviena tēma nebija viegla. Man visinteresantākās likās lauksaimniecība un pakalpojumu sfēra.
Ilona: Visvairāk jaunas zīmes radītas tēmai par finanšu darījumiem.
Velta: Jā, tā ir, zīmes par bankas operācijām agrāk nav bijušas, tāpēc tās mums bija jārada.
Agita: Nebija viegli, jo katram padomā bija sava zīme, bet beigās vienojāmies par visām pieņemamu variantu. Gadās arī tā, ka cilvēki lieto vienādas zīmes, piemēram, banka un konts.
Kura vārdnīca visvairāk pieprasīta?
Ilona: Visvairāk cilvēki interesējās par medicīnas tēmu, mums tādas vārdnīcas nav. Arī juridiskās un kriminālās lietas termini pieprasīti. Cilvēki visvairāk izņēmuši diskus par finanšu darījumiem.
Agita: Šāda tēma cilvēkiem vajadzīga, lai pareizi veiktu finanšu darījumus.
Ko mūsu cilvēki saka par šīm vārdnīcām?
Lilita: Domas dalās. Tikai daži nedzirdīgie uzskata, ka tās nav vajadzīgas. Līdz šim esam saņēmušas ieteikumus un pārdomas tikai no Elfas Zariņas. Viņa ieteica savu variantu dažiem vārdiem.
Ilona: Mūsdienās daudz kas strauji mainās, līdz ar to ienāk ikdienā arī jauni vārdi un jārada jaunas zīmes. Bet gadās, ka daži nedzirdīgie to uzskata par nevajadzīgu.
Velta: Semināros dažiem tulkiem arī bija pretenzijas par kādām zīmēm, bet konkrētu ieteikumu no viņiem nebija. Ir arī tā, ka tulki nevēlas pieņemt jaunas zīmes un paliek pie savām ierastajām. Turpretī jaunie tulki pieņem visas zīmes.
Kādas vislielākās grūtības piedzīvojāt trijos gados?
Lilita: Ilgi nevarējām atrast cilvēku, kas prastu zīmēt bultas vārdnīcām (grāmatas veidā). Tas traucēja darbu veikt ritmiski.
Agita: Grūtības parasti ātri aizmirstas, bet pozitīvas lietas prātā turas ilgāk. Jā, grūti bija sameklēt cilvēku, kas zīmētu bultas vārdnīcās.
Ilona: Sākumā to darīja Monta Bluķe, bet tad viņa pārtrauca darbu projektā un devās prom ārpus Latvijas. Mums ir ļoti žēl, ka nevarējām kopā ar viņu pabeigt arī citas vārdnīcas. Viņa bija ļoti pacietīga, laboja, ko vajadzēja pat divas trīs reizes, lai zīme būtu saprotama.
Skaidrīte: Lielas grūtības sagādāja precīzas zīmes akceptēšana kādam noteiktam terminam vai vārdam, jo nedzirdīgie nereti lieto pašu izdomātas zīmes, reizēm gadās, ka tās nav pat loģiskas.
Kāpēc, jūsuprāt, pastāv zīmju valodas atšķirība starp veciem un jauniem cilvēkiem?
Ilona: Jaunieši tiecas modernizēt savu zīmju valodu, un vēl, iespējams, nepastāv savstarpējā sadarbība starp veciem un jauniem nedzirdīgajiem, līdz ar to rodas robs arī zīmju valodā. Vecie cilvēki parasti tik labi neorientējas modernajās lietās, piemēram, tehnoloģijās. Gadās, viens rāda zīmi datora pele kā dzīvnieku pele. Vairāk ieinteresēti lietot krievu zīmju valodu, jo tā ir plastiskāka.
Velta: Pasaules vārti ir vaļā, arī mūsējie tagad brauc uz daudzām valstīm un pārņem vietējo zīmju valodu.
Skaidrīte: Nedzirdīgo vecākā paaudze ir labi iesakņojusies savā zemītē, jūtas patiesi piederīga Latvijai, ciena savu mātes valodu un tāpēc turas arī pie latviešu zīmju valodas. Otrkārt, ir arī ir tādi nedzirdīgie, kuri nav tik plaši integrējušies nedzirdīgo pasaulē, un viņiem nav ne iespējas, ne prasmes komunicēt ar citu valstu nedzirdīgajiem.
Kas jādara, lai izkoptu un attīstītu mūsu zīmju valodu?
Agita: Zīmju valodas attīstīšanai un izkopšanai pamatā jānotiek jau skolā, kurā mācās nedzirdīgie, jo tur skolēni iemācās savu pamatvalodu.
Lilita: Kādā no iepriekšējiem LNS projektiem zīmju valodas darba grupa, aptaujājot nedzirdīgos biedrus, secināja, ka zīmju valoda (arī nedzirdīgo kultūra) jāapgūst skolā kā mācību priekšmets.
Ilona: Nespēju ciest tos, kuri ļoti bieži aizrāda, ka aplamas ir cita cilvēka zīmes. Vispār vārdam var būt divas trīs zīmes, reizēm vajag ļaut cilvēkiem izmantot vairākus variantus.
Skaidrīte: Latviešu zīmju valodai jāvelta liela vērība, tā ir nedzirdīgo kultūras nozīmīga daļa, mūsu bagātība un lepnums. To lietojot, attīstām savu kultūru. Liela nozīme ir arī stājai, mīmikai, runājot zīmju valodā. Bērniem jau no mazotnes pareizi jāapgūst sava nedzirdīgo kultūra un pareizas zīmes.
Kas jums paliks atmiņā no šī darba 3 gados?
Velta: Bija interesanti un radoši strādāt šajā aktivitātē, lai gan nebija viegli. Darba grupā reizēm bija kādas domstarpības par zīmēm, tomēr vienmēr atradām risinājumu.
Ilona: Saistoši bija izbraukumi uz dažādām biedrībām, redzējām daudzas zīmes, kuras mūsdienās pamazām zūd.
Par kādām tēmām vēl vajadzētu gatavot vārdnīcas?
Lilita: Par sociālajiem pakalpojumiem, juridiskajiem terminiem un medicīnu. Mums gan ir 2004. gadā izdotā vārdnīca par veselības tēmu, bet tajā ir maz zīmju. Un vēl vajag apkopot darbības vārdu zīmes, homonīmus.
Ilona: Vēl jau vajag arī par autoskolas teoriju, sportu u.c.
Skaidrīte: Paliek vēl viens sapnis par videovārdnīcu ,,Nedzirdīgā cilvēka kultūras ABC” zīmju valodā.
Kāda sajūta, kad šī aktivitāte ir beigusies?
Lilita: Jūtams nogurums. Ar grupas darbu esmu ļoti apmierināta. Protams, žēl, ka mūsu aktivitāte ir beigusies. Lai arī esam nogurušas, tomēr uzskatām, ka darbu vajadzētu turpināt.
PATEICĪBA
Zīmju valodas darba grupa pateicas par konsultācijām un sniegto palīdzību – jaunu zīmju radīšanā: Aināram Osmanim un Edgaram Vorslovam (finanšu darījumi); Haraldam Rāvičam, Jurim Kaidašam, Jānim Immuram un Vitoldam Volontam (būvniecībā); Raitim Ozolam un Aleksandram Liniņam (autoservisā); Aleksandram Romanovam, Miervaldim Birmanim un Varim Strazdiņam (skārdnieka darbos); Intai Šimkusei, Jeļenai Suslovai, Veltai Kanneniecei, Līgai Bauerei, Dzintrai Intsonei un Vijai Pulkai (rokdarbi); Jurim Bruģmanim (lauksaimniecība) un pārējiem.
Teksts un foto: Ivars Kalniņš
