Search form

25.02.2014

Drukāt

Jaunās māmiņas nepaliek vienas

Photo

Jau krietni daudz siltu atsauksmju sakrājies par ESF/LNS projektā „Ne¬palikt vieniem klusumā” veiktajām aktivitātēm, un visvairāk sirsnīgas pa¬teicības ir no jauna, nedzirdīgo kopienā vēl nebijuša pakalpojuma saņēmējām – topošajām un jaunajām māmiņām par viņu atbalstu dzīvē tik svarīgā noti¬kumā kā bērna gaidības un dzimšana.


 

 
Par to savās izjūtās un pārdomās dalās Irīna Ņikitina – Austruma (attēlā pa labi), kurai 1. februārī atbalsta personas Ingūnas Kramas klātbūtnē Rīgas Dzemdību namā piedzima meitiņa Ketija Lizeta. Starp citu, tas ir jau piektais nedzirdīgo ģimenē piedzi­mis bērniņš, klātesot atbalsta personai.
 
Var salīdzināt – agrāk un tagad
 
Bet Irīnai jau ir 3 dēli, kuri sava laikā dzi­muši bez šāda atbalsta, jo tad šāds pakalpo­jums nebija pieejams. Jautājām viņai, kādas bija sajūtas šoreiz, kad līdzās bija „savs” cil­vēks. Viņa pastāstīja, ka, gaidot ceturto bērni­ņu, viņa jutusies lielā drošībā.
 
Projekta ietvaros notikušajās nodarbībās Irīna ieguvusi daudz tādas noderīgas infor­mācijas, ko agrāk nezināja; konsultējusies ar fizioterapeiti, piedalījusies vingrošanā. Tur­klāt viņai kā jaunajai māmiņai ar mazāko dēlu bijusi jau arī atbalsta persona – Arta Birzniece - Siliņa (attēlā no kreisās). Irīna par viņu izsakās atzinīgi:
 
„Arta man deva daudz vērtīgu pa­domu par to, kā organizēt dienas rit­mu visiem trim dēliem,– ar viņiem nav viegli, jo viņi bieži savā starpā mēdz plēsties visādu sīkumu dēļ. Apmainā­mies pieredzē, dažreiz arī pati meklēju atbildes internetā. Pārspriedām tādus svarīgas lietas kā mātes siltā tuvuma klātbūtni un piena nozīmi maza bērna barošanā; vai var bērnu pērt, ja viņš neklausa, un daudz ko citu.
Paldies Artai, un esmu priecīga, ka viņa ir mana atbalsta persona arī tagad, pēc mei­tiņas piedzimšanas.”
 
 
Uzticējās un nebija uztraukuma
 
Irīna uzsver, ka šīs dzemdības nevar salī­dzināt ar iepriekšējām, jo:
„…es uzticējos at­balsta personai, man nebija jāuztraucas par to, kad braukt uz slimnīcu, jo, tiklīdz parādī­jās pirmās dzemdību sāpes, tā tūlīt sazinājos ar Ingunu Kramu un viņa deva man tālākos rīkojumus.
 
Slimnīcā viņa tulkoja ārsta teikto – ne­bija nekādu pārpratumu: kopā dar­bojāmies un gaidījām to brīdi, kad meitiņa nāks pasaulē. Ingūna visu laiku man bija līdzās un atbalstīja mani gan fiziski, gan morāli, kas ir ļoti svarīgi, tādēļ šīs dzemdības bija daudz, daudz vieglākas. Vēlos arī pateikt, ka Dzem­dību nama medicīnas personāls bija ļoti laipns, – pirms tam man nācies būt citā slim­nīcā citādā situācijā.
 
Vēlreiz liels paldies visai projekta „Ne­palikt vieniem klusumā” komandai, kuras cil­vēki visādā ziņā mani atbalstīja. Tāpēc varu teikt: šis projekts tiešām ir ļoti svētīgs visiem, kas tajā darbojas, bet īpaši mums, jaunajām māmiņām.”
 
 
Teksts: Ilze Kopmane
Foto: no A.Birznieces-Siliņas personiskā arhīva

Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas