24.07.2007
Pašdarbības festīvālā un vispār
Saruna ar LNS viceprezidenti Marutu Piternieci
Vai vari vispārējos vilcienos pastāstīt, kā notika gatavošanās festivālam, vai reģionālās biedrības izrādīja atsaucību, radās jauni priekšnesumi?
Festivāls Rēzeknē, 16. jūnijā parādīja, ko paveikušas mūsu biedrības gada laikā. Visi bija sagatavojuši jauniestudējumus, izņemot vienu. Jāatzīst, ka biedrības patiešām aktīvi gatavojās šim festivālam, un vairākas no tām patīkami pārsteidza ar savu darba rezultātu. Piemēram, kuldīdznieces bija izdomājušas pavisam oriģinālu koncertnumuru, internetā noskatījušas tērpus, pašas uzšuvušas... Apsveicams entuziasms! Arī Valmierai iestudējumā bija oriģinālas iezīmes. Vēlreiz paldies visām biedrībām, jo tās labi strādāja savu iespēju robežās. Visi taču zinām, ka dažādās biedrībās arī iespējas dažādas.
Vai reģionālajās biedrībās ir savi režisori, kuri palīdz iestudēt priekšnesumus?
Nē, reģionos to nav. Režisoriem būtu jāmaksā, bet galvenā problēma ir tā, ka parastie režisori neder nedzirdīgo iestudējumu veidošanai. Jo pilnīgi atšķiras tas, kā tiek veidots raidījums dzirdīgai publikai un kā nedzirdīgai. Režisors varētu būt tikai tāds cilvēks, kurš pārzina nedzirdīgo kultūras specifiku, psiholoģiju, uztveri.
Vai tāda režisore nevarētu būt Marika Antonova, kura nesen pabeidza nedzirdīgo teātra skolu Čehijā?
Jā, viņa tāda varētu būt. Bet viņa turpina augstāka līmeņa studijas Čehijā, un nav zināms, ko darīs pēc tām.
Vai festivāla sagatavošanas gaitā radās kādas problēmas,vai iesaistītie cilvēki tika galā ar visiem darbiem? Vai pašvaldības kaut kā palīdzēja saviem vietējiem pašdarbniekiem?
Paldies pašvaldībām, tās mūs atbalsta. Rēzeknes pašvaldībai īpaši liels paldies, jo atvēlēja kultūras namu bez maksas, tāpat nodrošināja savu skatuves aprīkojumu un arī tehnisko komandu. Dažiem mūsējiem nepatika apgaismojums, arī mūzika esot bijusi pārāk klusa, bet mēs to visu saņēmām bez maksas, un dāvinātam zirgam zobos neskatās. Šogad mūs pirmo reizi atbalstīja Jelgavas pašvaldība, piešķirot bezmaksas transportu vietējai nedzirdīgo grupai uz festivālu. Arī visur citur izjutām pašvaldību atbalstu. Tāpēc bija vieglāk visu noorganizēt pienācīgā līmenī. Rēzeknē uz vietas visus festivāla praktiskos sagatavošanas darbus ļoti labi paveica Sandra Gerenovska ar savu komandu.
Ko vari teikt par mākslinieciskās pašdarbības līmeni vispār Latvijā? Vai tas ir cēlies vai krities?
Nevarētu teikt, ka krities, tas turas apmēram tādā pašā līmenī. Citā biedrībā tas ir augstāks, citā zemāks, tas atkarīgs no pašiem cilvēkiem un no tā, cik centīgi strādā mēģinājumos. Man šķiet, uz šo festivālu vairāk varēja pastrādāt liepājnieki. Centīgākie gluži pelnīti gūst arī vairāk aplausu un balvu. Visi priekšnesumi biedrībās tiek sagatavoti simtprocentīgi ar pašu izdomu, pašu spēkiem un pašu iespējām. Ja to ņem vērā, tad ir jāatzīst, ka mūsu pašdarbnieku līmenis ir ļoti labs!
Un kā ar cilvēkiem? Vai jaunieši nāk uz pašdarbību? Tiek iesaistīti jauni cilvēki?
Cilvēki ir! Arī iesaistījušos cilvēku skaits aptuveni līdzīgs kā agrāk. Arī jaunieši nāk, Ir jauniešu deju kolektīvs „Rītausmā”, arī biedrībās viņi darbojas diezgan aktīvi, ja vien viņus ieinteresē un uztur šo interesi, aicina uz mēģinājumiem, atgādina... Lielākā problēma varētu būt tāda, ka pamazāk aizvien vairāk nedzirdīgo strādā. Līdz ar to viņiem atliek mazāk laika un spēka pašdarbībai. Ir grūti darbā nogurušus cilvēkus pierunāt brīvdienās nākt uz mēģinājumiem... Un tomēr nāk! Agrāk, kad bija vairāk nedzirdīgo bezdarbnieku, viņus pierunāt nevajadzēja, viņiem bija garlaicīgi un ar prieku skrēja uz mēģinājumiem.
Nadežda Jefremova no Valmieras izteica vēlmi, lai kādreiz gājiens notiktu uz brīvības piemineklī Rīgā. Vai tas ir neiespējami?
Varētu mēģināt.
Kāda situācija ar teātri? Kāpēc festivālā neparādīja kādu teātra iestudējumu? Vai tādu nav?
Festivālā bija ierobežots laiks, katram priekšnesumam tika dotas 20 minūtes. Teātra iestudējumi ir cita pieeja, tas prasa daudz vairāk laika. Mēs esam uzaicināti uz Lietuvas nedzirdīgo teātra festivālu, taču tas notiks tikai tad, ja lietuviešiem piešķirs naudu šim projektam. Tā nu gaidām. Šāds teātra festivāls būtu īstā vieta, kur parādīt mūsu teātra grupas līmeni.
Nadežda Jefremova, no Valmieras
- Festivāls bija tikai daļēji izdevies, jo, pēc manām domām, mūzika nebija pietiekoši skaļa, apgaismojums varēja būt labāks, bija arī daudz neprofesionālu sniegumu. Daži vērojumi: Alsviķu skolas audzēkņu melodeklamācija nebija īsti atbilstoša dziesmas tekstam; „Rītausmas” jauniešu deju kolektīvam pietrūka saskaņotības kustībās; alūksniešu uzvedums bija pārāk līdzīgs tam, ko pagājušajā gadā parādīja daugavpilieši. Man liels prieks par Latvijas Nedzirdīgo jauniešu organizācijas uzvedumu „Pelnrušķīte”! Paldies arī daugavpiliešiem un skaistajām Kuldīgas dāmām!
- Vajag regulāri apmeklēt mēģinājumus, lai sanāktu kvalitatīva uzstāšanās. Tas ir ļoti svarīgi! Būtu labi, ja par mūsu pasākumiem tiktu paziņots arī plašākai publikai visā Latvijā, piemēram, pa radio, TV.
- Pati esmu pašdarbniece. Man patīk uzstāties mūzikas pavadībā un pat spēlēt teātri mūzikas pavadībā, jo tā man vieglāk atklāties. Tāpēc lomas „Šveikā” un Tobago” man ir vismīļākās.
- Jā, esmu lepna! Bet būtu vēl laimīgāka, ja kādreiz mūsu gājiens notiktu uz Brīvības pieminekli Rīgā. Mēs taču esam to pelnījuši!
- To jauniešu, kuri neinteresējas par pašdarbību, man patiešām ļoti žēl, jo viņi nezina, ko zaudē. Es nekad negribētu zaudēt tās emocijas, prieku, ko gūstu, piedaloties dažādos pasākumos, festivālos, Nedzirdīgo dienā un citos. Es vēlētos, lai dažādās biedrības aktivitātēs iesaistītos vairāk vājdzirdīgo un nedzirdīgo jauniešu, tas padarītu viņu dzīvi un šos pasākumus interesantākus!
Jānis Martinsons, no Valmieras:
1. Visumā esmu apmierināts. Visvairāk patika daugavpiliešu, kuldīdznieku un rēzekniešu priekšnesumi.
Daži trūkumi: apgaismojums nebija labs, mūzika par vāju un uz mazās skatuves apgrozīties grūti.
2. Vēlētos nākamos festivālus redzēt vēl krāsainākus un daudzveidīgākus pasākumu ziņā, lai cilvēkiem būtu arvien interesantāk skatīties.
3. Pats labprāt spēlēju visādas lomas uzvedumos, visi jau mani pazīst un vērojuši uz skatuves.
4. Jā, tiešām izjūtu lepnumu par to, ka piederu pie nedzirdīgo saimes. Būtu vēl labāk, ja uz šo festivālu būtu saaicināti viesi no ārzemēm, tad mūsu pulks būtu vēl kuplāks. Un visiem būtu vēl interesantāk – tikties ar draugiem un viesiem, sadraudzēties.
5. Patiešām ir arī tādi nedzirdīgie, kurus pasākumi neinteresē, bet viņi ir atbraukuši pļāpāt savā starpā un traucē citiem skatīties. Tādiem iesaku padomāt par to, ka pārējiem tas, kas notiek uz skatuves, ir interesanti, tāpēc šiem pļāpātājiem vispār nevajadzētu uzturēties skatītāju zālē. Ja nepatīk koncerts, lai sēž mājās, uzņem tur savus draugus un izrunājas, cik tīk.
Ainārs Osmanis, no Pļaviņām:
- Domāju, ka festivāls noritēja veiksmīgi. Vislabākais bija Kuldīgas pašdarbnieku jaunā mūzikas un kustību izpausmes veida pieteikums – vēderdejas.
- Šobrīd man nav ideju par turpmāko festivālu norisi, par to varbūt jājautā skatītājiem, nevis dalībniekiem.
- Mums Pļaviņās grūti piesaistīt pašdarbniekus, tādēļ pats rādu paraugu, ka ir iespējams to darīt – darboties uz skatuves sev un citiem par prieku.
- Nedomāju, ka man būtu īpaši ar kaut ko jālepojas... Vienkārši esmu kopā ar savējiem, kad vien tas iespējams. Šis pasākums tādu iespēju dod.
- Nevienam nevar neko īpaši ieteikt - cilvēkus nevar tā vienkārši izmainīt. Te galvenais, domāju, visi mūsu ļaudis regulāri jānodrošina ar informāciju par biedrībās organizētajiem pasākumiem, lai izvēlas sev tīkamākos, lai nāk un skatās, – kas zina, varbūt iepatiksies un sāks arī paši kaut kur piedalīties.