04.09.2017
LNS vēsturē pirmo reizi prezidente - sieviete
Divas dienas 19. un 20. augustā projekta “LNS darbības stiprināšana - 2017” Rītausmā risinājās biedrības “Latvijas Nedzirdīgo savienība” līdzdalības darbnīca “Nedzirdīgais demokrātijas procesā – problēmas un izaicinājumi, prakse” (turpmāk - darbnīca). Pirmajā dienā apsprieda domes pārskata ziņojumu par LNS darbības programmas 2013. – 2017. gadam izpildi. Pārskats uzskaitīja paveikto 18. kongresā apstiprinātajās sešās darbības jomās: LNS organizatoriskais darbs; sociālie pakalpojumi; informācijas pieejamības nodrošināšana; jaunieši un izglītība; nedzirdīgo kultūra, veselības veicināšana; saimnieciskā darbība un nekustamie īpašumi. Šajās jomās iekļauti 39 darbības pamatvirzieni.
Par organizatorisko darbu stāstīja Brigita Lazda un Sandra Gerenovska. Atskaites periodā notikušas 16 LNS domes un 53 valdes sēdes. LNS pārstāvji piedalījušies visās Eiropas Nedzirdīgo savienības Ģenerālajās asamblejās, 2015. gadā piedalījās arī Pasaules Nedzirdīgo federācijas Ģenerālajā asamblejā.
Realizēti 35 projekti par kopējo summu 492 543,99 eiro. LNS reģionālās biedrības izvērtušas sadarbība ar pašvaldībām, piesaistot pašvaldību dotācijas LNS biedru aktivitāšu nodrošināšanai kopumā 161 973,32 eiro. Neraugoties uz to, ka no Latvijas aizbrauc daudzi cilvēki, LNS biedru skaits palicis gandrīz nemainīgs. Uz 2014. gada 1. janvāri tas bija 1737, bet uz 2017. gada 1. janvāri – 1701. Izveidota centralizēta elektroniska LNS biedru reģistra datu bāze.
2015. gadā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Starptautiskajā dienā cilvēkiem ar invaliditāti Latvijas Nedzirdīgo savienībai tika pasniegta balva “Digitālās integrācijas veicinātājs.”.
LNS bija iniciatore Baltijas valstu Nedzirdīgo organizāciju sadarbības atjaunošanai – notikušas divas kopīgas sēdes.
Par sociālajiem pakalpojumiem stāstīja Edgars Vorslovs. Nodrošināta kvalitatīva un profesionāla Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Invaliditātes likumā noteikto un LNS deleģēto funkciju veikšana. Uzlabota sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība un pakalpojumu saturs. Paplašināts surdotehnisko palīglīdzekļu klāsts un pieejamība. Veicināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana pakalpojumu sniegšanā. Pakalpojumi padarīti pieejamāki senioriem un personām ar intelektuālās attīstības traucējumiem.
Par informācijas pieejamības nodrošinājumu ziņoja Inese Immure. Vispirms jau saglabāts LNS tradicionālais formācijas nesējs – adaptētās informācijas izdevums laikraksts “Kopsolī” iespiestā veidā un e-versijā. No 2017. gada visi LNS biedri saņem elektronisko versiju savā e-pastā bez maksas! Sadarbībā ar LTV panākta plašāka informācijas pieejamību televīzijā, nodrošinot raidījumus ar subtitriem vai surdotulkojumu. Saglabāta un attīstīta LNS mājas lapa www.lns.lv. To lieto 24 631 cilvēks, bet LNS Facebook lapā ir 1039 sekotāji.
Par sev tuvo tēmu “Jaunieši un izglītība” referēja Ivars Kalniņš. Pārskata periodā ticis izveidots LNS Jauniešu centrs. Atbalstītas jauniešu iniciatīvas projektos un aktivitātēs, stimulēta viņu līdzdalība uzņemties LNS dzīvē.
Tāpat tikusi veicināta jauniešu līdzdalība starptautiskajos nedzirdīgo pasākumos un pieredzes apmaiņās. Jaunieši iesaistīti brīvprātīgo darbā. Izdevies celt nedzirdīgo jauniešu profesionālo izglītību un nodarbinātību.
Jaunieši noorganizēja otro Baltijas nedzirdīgo jauniešu festivālu, kas notika 2016. gada 15. oktobrī Rītausmā – tas bija liels sasniegums. Uz festivālu ieradās viesi ne tikai no Baltijas, bat arī citām valstīm.
Māra Lasmane ziņoja par nedzirdīgo kultūru un veselību veicinošiem pasākumiem. Tikušas radītas jaunas inovācijas, piemēram, viesrežisora F. Hasana pantomīmas iestudējums Rītausmā. Ik gadu notiek tradicionālie amatiermākslas festivāli un Gada noslēguma pasākumi. Nedzirdīgo mākslinieku kopa “Cerība” organizē savas izstādes, arī amatnieki un rokdarbnieki izstādīja savus darbus šogad festivāla laikā Liepājā. Piesaistīti jauni amatiermākslinieki, pilnveidotas viņu radošās iemaņas.
Nedzirdīgie pašdarbnieki piedalās starptautiskajos festivālos – bija Ungārijā, Lietuvā.
Nedzirdīgo kultūru popularizē arī ārpus nedzirdīgo kopienas, piemēram, nedzirdīgie pašdarbnieki tiek aicināti uzstāties dzirdīgo pasākumos.
Ieviesti jauni pasākumi fizisko aktivitāšu un veselīga dzīvesveida veicināšanai, piemēram, biedrībās notiek nūjošana, laivošana, makšķerēšana, dažādas spēles.
Tiek attīstīta un popularizēta latviešu nedzirdīgo zīmju valoda – ieviesta Zīmju valodas diena 1. septembrī.
Kā pēdējais savu jomu “Saimnieciskā darbība un nekustamie īpašumi” prezentēja Varis Strazdiņš. SIA “LNS Surdotehniskās palīdzības centrs” un SIA ”LNS Rehabilitācijas centrs” aizvadītā laika periodā labi veikušas aktīvu saimniecisko darbību valsts pasūtījuma ietvaros. Katra veikusi savus uzdevumus, ir notikusi darbības pilnveide un attīstība iespēju robežās.
Otras divas kapitālsabiedrības – SIA “LNS DANE” un “LNS nekustamie īpašumi” darbojās brīvā tirgus apstākļos, izmantojot LNS infrastruktūru un darbaspēkam piesaistot nedzirdīgos cilvēkus. DANE beidzamajos 2 gados strādāja ar zaudējumiem.
Debatēs uzstājās ļoti daudzi – par dažādiem jautājumiem. Atbildes sniedza LNS valdes locekļi – atbildīgie par savām darba jomām. Debates ar galavārdu nobeidza Edgars Vorslovs ar šādām atziņām: “Nekļūdās tikai tas, kas neko nedara” un ”Visi LNS biedri – dzirdīgi un nedzirdīgi – ir vienādi.”
Delegāti pieņēma ziņojumu par iepriekšējos 4 gados paveikto un LNS darbu novērtēja kā apmierinošu. Tad notika jaunu LNS Goda biedru apstiprināšana – ātri un bez aizķeršanās. Lūk, jaunie Latvijas Nedzirdīgo savienības Goda biedri: Līga Bauere, Anna Moiseja, Dzintra Ligita Herbste, Indulis Pāže, Jautrīte Groma, Lilita Janševska, Guļiko Kandelaki, Dace Piterniece, Ainārs Osmanis. Sveicam!
Darbnīcas pirmās dienas nobeigumā notika jaunā LNS darbības stratēģijas plāna 2017.– 2021. gadam ieviešana un otrajā dienā apstiprināšana. Tam bija iesniegts viens papildinājum no delegāta Zigmāra Ungura. Tomēr vairākums darbnīcas delegātu to nepieņēma un plāns tika apstiprināts bez izmaiņām (www.lns.lv/ sadaļā "Par LNS").
Nākajamā dienā – LNS prezidenta vēlēšanas. Prezidenta amata kandidāti Ivars Kalniņš un Brigita Lazda savas kandidatūras atsauca. Atlikušie – Sandra Gerenovska un Edgars Vorslovs īsi pastāstīja, kam pievērsīs lielāku uzmanību LNS darbībā. Abi atbildēja uz delegātu jautājumiem. Pēc tam viņi devās laukā no zāles, bet daudzi delegāti uzstājās un izteica savas domas par abiem kandidātiem, vērtēja viņu piemērotību prezidenta amatam.
Notika aizklātā balsošana un ar balsu vairākumu par jauno LNS prezidenti kļuva Sandra Gerenovska. Jaunā prezidente Sandra Gerenovska izvēlējās nevis vienu, kā bija agrāk, bet divas viceprezidentes – Inesi Immuri un Brigitu Lazdu.
Prezidente jaunajai domei apstiprināšanai ieteica arī jaunu valdes sastāvu.
Jaunā LNS valde: Sandra Gerenovska, Brigita Lazda, Inese Immure, Zigmārs Ungurs, Māra Lasmane, Ainārs Osmanis, Juris Grundulis (juniors).
Bet domē darbnīcas delegāti ievēlēja šādus LNS reģionālo praktikumu “NVO darbība demokrātiskā sabiedrībā” izvirzītos biedrus: Sandra Gerenovska, Edgars Vorslovs, Brigita Lazda, Inese Immure, Zigmārs Ungurs, Māra Lasmane, Ainārs Osmanis, Juris Grundulis (juniors), Anita Ceple, Elvīra Čaika, Mārīte Sarkane, Dace Lāce, Krista Kristīne Magone, Varis Strazdiņš, Ieva Geige – Preiss, Gundega Paņko, Santa Kesenfelde, Vilhelmīne Vicinska, Ivars Kalniņš.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par raksta saturu atbild biedrība “Latvijas Nedzirdīgo savienība””.
Rakstu sagatavoja: Karīna Pavlova, atbildīgā par informācijas un publicitātes pasākumiem; Anete Arāja un Ieva Rusule, ziņu korespondentes.
