Search form

19.10.2018

Drukāt

Projekts noslēdzās ar viedokļu apmaiņu par latviešu zīmju valodu tagad un nākotnē

Photo

LNS projektā “LNS darbības stiprināšana – 2018” 2. aktivitātes “LNS institucionālās un cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana pilsoniskās izglītības un pilsonisko prasmju attīstībai” 2.2. apakšaktivitātes “Diskusijas pilsoniskās izglītības un pilsonisko prasmju attīstībai” ietvaros 2018. gada 28.–29. septembrī Rīgā, k/c “Rītausma” Kandavas ielā 27 notika pasākums “Atvērta pilsoniskā platforma caur zīmju valodu”, kas deva iespēju apmainīties ar viedokļiem par latviešu zīmju valodu tagad un nākotnē, kā arī tās lietojuma dažādiem aspektiem.


Pasākuma mērķis bija veicināt kritisko domāšanu, kas balstīta uz zināšanām, izpratni, sadarbību un līdztiesību, attīstību, lai, analizējot zīmju valodas lomu, sekmētu LNS institucionālo kapacitāti un sekmētu LNS biedru un darbinieku pilsoniskās aktivitātes pieaugumu. Pasākuma norisē tika iesaistīti vairāk nekā 150 projekta mērķgrupas dalībnieki to skaitā jaunieši, pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki.

Pasākuma pirmā diena sākās ar Latvijas simtgadei veltīta koncerta ieskandināšanu, bet turpinājumā notika dienas centrālais pasākums – paneļdiskusija “Nedzirdīgie – pilsoniskās sabiedrības daļa, kas izmanto zīmju valodu. Problēmas un risinājumi”.

Diskusijā piedalījās LNS prezidente Sandra Gerenovska, Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece Anete Ilves, Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Ineta Pikše, Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece pieaugušo izglītības jomā Baiba Bašķere, Valsts izglītības satura centra, Vispārējās izglītības departamenta Speciālās izglītības nodaļas vadītāja Mudīte Reigase, Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta vecākais referents Dāvis Zalāns, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības Pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas galvenā speciāliste-eksperte Ludmila Margeviča, Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes Sociālo pakalpojumu administrēšanas nodaļas Sociālo pakalpojumu sektora pilngadīgām personām galvenais speciālists Edgars Kainaizis, Baltijas Bērnu fonda projektu vadītāja/ zīmju valodas tulks Laura Zeltiņa, Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes "Dzintariņš" vadītāja Ilona Vindava, Rīgas internātvidusskolas bērniem ar dzirdes traucējumiem direktore Kristiāna Pauniņa, Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centrs direktore Iveta Kļaviņa un Valmieras Gaujas krasta vidusskola – attīstības centrs Speciālās izglītības skolotāja, izglītības metodiķe Uldze Strazdiņa.

Diskusijas videoierakstu var redzēt un klausīties atsevišķā materiālā, bet galvenie secinājumi un ieteikumi LNS turpmākajai darbībai, kas izriet no dalībnieku viedokļiem ir šādi: 1) latviešu zīmju valoda arī turpmāk jāattīsta, un šim nolūkam LNS būtu jāizveido Zīmju valodas centrs, kam finansiālu atbalstu varētu piesaistīt projektos un sadarbībā ar valsts institūcijām; 2) jāturpina veikt sabiedrības izglītošana par latviešu zīmju valodas lomu nedzirdīgo un vājdzirdīgo bērnu attīstībā un šajā nolūkā kā sadarbības partneri jāpiesaista Ārstu asociācija, Veselības ministrija, Bērnu dzirdes centrs, pediatru nevalstiskās organizācijas; 3) jāturpina sadarbība ar nedzirdīgo izglītības iestādēm, lai palīdzētu tām motivēt nedzirdīgus bērnus izglītoties; 4) jāuzsāk sadarbība ar augstākās izglītības iestādēm, Izglītības un zinātnes ministriju, lai sniegtu savu ieguldījumu un nodrošinātu pieredzes pārnesi surdopedagogu u.c. speciālistu sagatavošanas programmu attīstībā; 5) jāturpina sadarbība ar Kultūras ministriju, lai paplašinātu raidījumu loku, kas nodrošina zīmju valodas tulkojumu, arī ar pašvaldībām, lai paplašinātu kultūras pasākumu, sabiedrisko aktivitāšu loku, kuros veiksmīgu varētu integrēties nedzirdīgie cilvēki; 6) LNS jāveic zīmju valodas tulku nodrošinājuma analīze, lai izvērtētu valsts atbalsta paplašināšanas nepieciešamību un sadarbībā ar Labklājības ministriju, izstrādātu tā pamatojumu.

Projekts izsaka pateicību diskusijas dalībniekiem par atsaucību, aktivitāti un izsvērtu savas pozīcijas paušanu! Paldies LNS viceprezidentei Inesei Immurei par ļoti labi sagatavoto un novadīto diskusiju!

Norises pirmajā dienā tika apkopots arī LNS ieguldījums pilsoniskās vienotības paušanā LNS projektā “Vēsturiskais ceļš uz simtgadi”, kas tapis 2017. – 2018. gadā ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu mērķprogrammas “Latvijai – 100” ietvaros.

Projekta prezentācijā (šeit) projekta vadītāja Aija Sannikova uzsvēra, ka, gatavojieties Latvijas simtgades svinībām, LNS virsuzdevums bija plaša nedzirdīgo cilvēku iesaiste Latvijā un ārzemēs, lai izveidotu videostāstu latviešu zīmju valodā par Latvijas vēsturi laika posmā no 1918.-2018. gadam. Prezentācija tika papildināta ar dalībnieku stāstījumiem par iegūto pieredzi un iespaidiem, paužot gandarījumu par spēju un uzdrīkstēšanos būt jaunākās Latvijas vēstures dalībniekiem. Noslēgumā LNS prezidente pasniedza Pateicības rakstus projekta administratīvai un darba grupas komandai par veikto unikālo darbu.

Pirmās dienas noslēgumā notika debates par paneļdiskusijas jautājumiem, kā arī reģionālo diskusiju prezentācijas. Šīs saviesīgās pēcpusdienas “Integrēta sabiedrība un atbildība” laikā izskanēja priekšlikumi nākamajiem projektiem, kā arī tika vērtētas reģionālo biedrību iespējas iekļauties integrācijas darbā LNS. Viens no atzinumiem bija tas, ka ir jāattīsta zīmju valodas vārdnīca, jo daudzi jēdzieni, ko izmanto sabiedrība, arī LNS informatīvie izdevumi (piemēram, radikālisms) nav saprotami.

Pasākuma otrā diena sākās ar LNS valdes locekļa Zigmāra Ungura saturiski interesanto pārspriedumu – priekšlasījumu “Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.–2018. gadam – no plāniem līdz realizācijai. Labās prakses piemēri”. Šajā priekšlasījumā tika analizētas tādas aktualitātes sabiedrībā kā pilsoņu tiesības, brīvības, migrācijas un emigrācijas jautājumi un dienaskārtības aktualitāte – attieksme pret migrantiem. Priekšlasījums izraisīja lielu interesi un daudz jautājumu, piemēram, vai LNS gatava strādāt ar nedzirdīgiem migrantiem, vai, ieviešot “oficiālo” latviešu zīmju valodu, netiks diskriminēta to nedzirdīgo daļa, kas Latvijā faktiski izmanto citu – krievu, baltkrievu u.c. zīmju valodu vai latviešu zīmju valodas dialektus.

Dienas turpinājumā notika darba grupu darbs “Pozitīvā klimata kartējuma” ietvaros, un darba grupas veica analīzi vairākos problēmaspektos: 1) nacionālā identitāte un latviešu zīmju valoda; 2) nedzirdīgo kultūra un latviešu zīmju valoda; 3) izglītība, pilsoniskā izglītība un latviešu zīmju valoda; 4) pilsoniskās sabiedrības attīstība un latviešu zīmju valoda; 5) starpkultūru dialogs un latviešu zīmju valoda. Šīs piecas darba grupas uzsvēra, ka latviešu zīmju valoda attīstās un tās pielietojums sabiedriskos pasākumos pēdējos gados kļuvis plašāks. Tāpat tika atzīts, ka nedzirdīgo identitātes viens no aspektiem ir tieši latviešu zīmju valoda, taču jāņem vērā, ka pastāv dažādība, jo dažādos novados vienu un to pašu vārdu atveido savādāk, kas var radīt nesaprašanos. Dalībnieki uzsvēra, ka arī šis projekts pierāda, ka nepastāv jomas, kur nevar pielietot latviešu zīmju valodu – ar tās palīdzību var izskaidrot arī sarežģītas lietas, tādas, kas tika ietvertas informatīvos izdevumos kampaņā “Pilsoniskā līdzdalība un naida novēršana” (2.1. apakšaktivitāte), taču jāatzīmē, ka daudziem terminiem nav adekvātas zīmes, tāpēc jālieto paskaidrojumi, piemēri. Noslēgumā LNS viceprezidentes Inese Immure un Brigita Lazda atbildēja uz jautājumiem un veica kopsavilkumu šīm diskusijām.

Bet pašdarbnieki projekta dalībniekus iepriecināja ar krāšņu un emocionālu lielkoncertu, veltītu Latvijas simtgadei, ko sagatavoja amatierkolektīvi (vadītāji Dzintra Kukša, Dana Kalpiņa -Geida, Aldis Ādamsons) un reģionālo biedrību vadītāji, līderi (Elvīra Čaika, Gundega Paņko, Ieva Geige-Preis, Raimonda Tabaka, Anita Ceple, Dace Lāce, Mārīte Sarkane, Santa Kesenfelde, Māra Lasmane, Vita Alksne). Bet dienas noslēgumā notika saviesīga pēcpusdiena “Integrēta sabiedrība un atbildība”, kas ietvēra konkursu “Es Latvijā, es Latvijai”. Konkursā erudīcijā mērojās vairākas pasākuma dalībnieku komandas, un tām bija jāatbild uz jautājumiem gan par Latvijas vēsturi, ģeogrāfiju, politiku un aktualitātēm, gan jāparāda zināšanas par LNS. Paldies organizatoriem un vadītājiem!

Bet par projekta dalībnieku izturību un labsajūtu divas dienas rūpējās projekta komanda, visiem dalībniekiem tika nodrošinātas garšīgas kafijas pauzes un pusdienas. Pasākumu “Atvērta pilsoniskā platforma caur zīmju valodu” sagatavoja darba grupa – LNS viceprezidente Brigita Lazda, LNS prezidente Sandra Gerenovska, viceprezidente Inese Immure, LNS Jauniešu centra vadītāja Kristīne Magone, LNS valdes locekle Māra Lasmane u.c. darba grupas locekļi.

Rakstu sagatavoja projekta vadītāja Aija Sannikova un publicitātes pasākumu ieviešanas darba vadītāja Karīna Pavlova, foto – Juris Grundulis, Valdis Krauklis.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild biedrība “Latvijas Nedzirdīgo savienība””.
 


Atpakaļ

Uz augšu


Video ziņas

Jauniešiem

LNS kapitālsabiedrības


LNS biedrību interešu grupas