01.09.2005
Izlaidums Nr.2
Noslēdzies projekta pirmais posms
Projekta „Mēs – sabiedrības daļa I” pirmais posms – sagatavošanas darbi ir beigušies: izveidotas darba grupas uzdevumu veikšanai, precizēti to rīcības plāni un programmas, noslēgti līgumi, jau veikti aktivitāšu un publicitātes pasākumi.
Arī pirmā posma atskaite nodota un godam izturējusi projekta uzraudzības pārbaudi. Turpinās daudzveidīgi pasākumi, lai sasniegtu projekta izvirzītos uzdevumus.
Situāciju tuvāk palūdzām raksturot projekta finansu galveno uzraudzītāju Ilzi Roķi.
* Cik liels ir šis projekts – termiņā un naudas izteiksmē?
Visas aktivitātes paredzēts veikt viena gada laikā, un darbam atvēlēti 40 tūkst. latu.
* Paraksturojiet, lūdzu, kas par šo samērā lielo naudu jādara!
Saīsināti mēs to saucam par motivācijas projektu. Tas nozīmē, ka visās biedrībās Latvijā plānoti tādi pasākumi, kuriem jāveicina jaunu biedru piesaistīšana mūsu organizācijai, lai pēc tam tālāk risinātu viņu aktuālās problēmas – galvenokārt saistībā ar nodarbinātību.
* Kā biedrības tiek galā ar šo uzdevumu?
Viegli neklājas. Domāju, tagad ikviens no iesaistītajiem jūt, ka par katru Eiropas saņemto santīmu precīzi jāatskaitās. Tā vispār ir liela pretimnākšana no Eiropas, ka nauda tiek atvēlēta dažādu praktisku pasākumu – lekciju, informāciju, pētījumu, pat izbraukumu utt. organizēšanai un to izdevumu apmaksai. Bet atcerēsimies, ka katra darba stunda, katra lieta, kas iegādāta, jāpierāda stingri noteiktā kārtībā.
Projektā iesaistītie darbinieki ar savām ikmēneša atskaitēm nāk pie manis kā uz eksāmenu un „atzīmes” viņiem arī dažādas. Nākas labot, papildināt, daudz ko jaunu apgūt.
* Briesmīgi piņķerīga tā papīru būšana, vai ne?
Ar katru reizi jau labāk. Mēs mācāmies visi, jo tādi apjomi un prasības izvirzās tikai tagad, kad strādājam ar Eiropas fondu līdzekļiem. Tā, piemēram, projektam „Runājošās rokas”, kas nesen beidzās, nodevām atskaiti ar turpat divtūkstoš lappusēm.
* Ko jūs sagaidāt turpmāk no Eiropas naudas tērētājiem?
Iegaumēt to, ko esam pārrunājuši. Norādījumi precīzi jāpilda, un te nelīdz nekāda šausmināšanās. Sāciet ar pozitīvu attieksmi, nāciet ar smaidu, kā to dara valmierieši. Bet galvenais – atcerieties pašu svarīgāko mērķi: caur pasākumiem – pie jauniem biedriem!
Motivācija: būt un attīstīties kopā
Pļaviņu biedrībai – pusgadsimts
Ilze Kopmane
Šī gada 7. augustā Pļaviņu biedrībai – jaunākajai māsai LNS biedrību saimē – apritēja 50. gadskārta. Biedri pulcējās kopā, lai atskatītos uz noieto ceļu, ieklausītos novēlējumos un padomātu par turpmāko gadu gājumu.
Bet pirms 50 gadiem
... Pļaviņu kultūras namā sanāca 13 biedri un nolēma dibināt oficiālu biedru grupu. Par priekšsēdētāju ievēlēja Āriju Grigoroviču. Biedru rīcībā turpat 7 gadus tika nodotas telpas šajā pašā kultūras namā.
Biedru skaits organizācijā pamazām auga, mainījās priekšnieki: Jānis Asarītis, Jānis Kalniņš, Ona Grigoroviča, Ainārs Osmanis... Dažādi notikumi kopā pārdzīvoti: pārcelšanās uz savu – LNS iegādāto kluba ēku Daugavas ielā, piedalīšanās kopīgos kultūras un sporta pasākumos, svētku un atceres brīžu svinēšana, pašdarbnieku mēģinājumi un uzstāšanās. Pat divi laukstrādnieku salidojumi sarīkoti (1965, 1967), lai mēģinātu vienkop pulcināt visus nedzirdīgos laukstrādniekus darbam Pļaviņu padomju saimniecībā, kur tika uzcelta pat dzīvojamā māja Aiviekstes pagastā.
Pašreizējā situācija
Šobrīd biedrības mītne izvietota minētajā mājā, un tās darbs risinās, aptverot 3 grupas: Pļaviņās – 53 biedri; Madonā – 14 biedri un Līvānos – 13 biedri.
Par godu jubilejai pļaviņieši prezentēja nelielu fotobrošūru ar faktiem, datiem un skaitļiem par nozīmīgākajiem notikumiem tās vēsturē. Izdevuma beigās ievietots palīgu un atbalstītāju saraksts, kur kā labvēlis Nr.1 minēta pilsētas Dome. Tās pārstāve svinīgajā notikumā vēlreiz apliecināja gatavību turpmākai sadarbībai. Līdz šim tā izpaudusies transporta nodrošināšanā, nelieliem naudas piešķīrumiem īpašos (jubilejas) gadījumos, kā arī morālā un informatīvā atbalsta veidā (konsultācijas, informācijas, lekcijas utt.).
Atbalstu sniegušas arī firmas „Dona”, „Bezdelīgas – 1” un AS „Diena”.
Apsveikšana
Uz svētkiem Pļaviņās bija ieradušies vai visi biedri, daudzi apsveicēji, domubiedri un draugi daudzu gadu garumā. Viņu vidū arī pilsētas Domes sociālā dienesta vadītāja Valentīna Babre. Dāvinot ziedus un vāzi, viņa vēlēja: balstiet cits citu, jo tikai kopībā darbs veiksies un dzīvosiet arvien pilnvērtīgāk, arvien skaistāk, tā, ka šai vāzē ziedi būs vienmēr. LNS prezidents A.Pavlins domu attīstīja tālāk: Skatos, šodien šeit diezgan daudz arī jauniešu, un tas ir cerīgi nākotnei. Tātad biedrība bija, ir un būs, un tas ir galvenais. Tāpēc strādājiet tā, lai piesaistītu arvien vairāk jaunu biedru savai biedrībai.
Visas biedrības kā vienmēr bija sagatavojušas kopīgu apsveikumu un dāvanu. Savus vēlējumus teica arī Komunikācijas centra direktors E.Vorslovs: Priecājos, ka pļaviņieši ir mūsdienīgi, tehnoloģiski varoši ļaudis, tā turpināt! Sveicienus un veltes nodeva arī grupu vadītāji, „Kopsolī” u.c.
Ilggadīgā priekšsēdētāja Ona Grigoroviča (1966 – 1988) labprāt pakavējās atmiņās un arī izteica prieku, ka sagaidīta šāda jubileja: Ir jauki te redzēt ne tikai savus vecos darba un cīņu biedrus, bet arī jaunas sejas. Skaisti noorganizēts pasākums. Paldies, ka mani atcerējās...
Tagadējais biedrības vadītājs A.Osmanis sveica savus ļaudis un pasniedza pateicības veltes brīvprātīgajiem palīgiem: M.Uļjanovai, I.Gabranovai, I.Tihomirovai, L.Rūrānam un tulkam J.Jerofejevam.
Svētkos jau par problēmām, neveiksmēm vai ķibelēm nerunā. Taču ne mazums to bijis jāpārdzīvo. Vecā kluba ēku no laika gala apdraudēja Daugava, it īpaši pavasaros ledus iešanas laikā. Pagrabā ūdens neizzūd pat karstākajās vasarās. Ēka gadu gaitā nolietojusies un tai nepieciešams remonts, kas daļēji paveikts (nokrāsota ārpuse, uzlikts jumts, daļu telpu saveduši lietošanas kārtībā nomnieki ( ziedu veikals). Jāizremontē arī tagadējā mītne.
Mazais biedru skaits, pie tam daudzi dzīvo laukos dažādās malās, neļauj attīstīt pašdarbību un plaši prezentēties lielos LNS pasākumos. Bet vislielākā nelaime – tas ir bezdarbs. Šajā reģionā nav daudz darbavietu, it īpaši sievietēm. Tiesa, daži atraduši darbu galdniecībā – Aizkrauklē, Līvānu stikla fabrikā, citi – devušies uz Rīgu, citām lielākajām pilsētām, arī uz Īriju un citām ārvalstīm.
Svētku prieku tomēr nekas nespēja aizēnot un Aināra Osmaņa pirmais tosts bija nepārprotami optimistisks un cerīgs: Būsim mūžīgi jauni, kaut arī mums būs – 100!
Raugoties pļaviņiešu smaidošajās sejās, gribas ticēt: šai biedrībai ir nākotne, un viss būs labi. Pēc 5, 10 utt. gadiem tiksimies nākamajās gadskārtu svinībās.
Kas notiek grupās
Svin, mācās, atpūšas
Sandra Gerenovska
Nu jau trešais mēnesis saistībā ar projektiem. Ir noticis daudz kas un paveikuši arī esam daudz. Sadarbojoties ar vietējo nodarbinātības dienestu, tuvāk iepazīstinājām biedrus ar korporatīvā mārketinga pasauli, izveidosim bezdarbnieku grupu un apmācīsim par remontstrādniekiem. Pēc kursiem visi saņems sertifikātu, kas dos iespēju iekārtoties darbā.
Organizējām ekskursiju uz Rāznas ezeru. Paveicās, laiks bija jauks. Spēlējām pludmales volejbolu, ēdām kopīgi sarūpēto mielastu. Visiem patika pārgājiens, izteica vēlēšanos vēl braukt. Līgo svinējām pilsētas Festivāla parkā. Zālītē klājām sarūpēto mielastu, dejojām, un mūsu pulkam pievienojās dzirdīgie – ātri mūsu danču aplis izveidojās tik liels, ka apņēma visu deju laukumu. Nedzirdīgie biedri bija sajūsmā, ka dzirdīgie droši nāca dejot kopā ar viņiem. Pēterdienu svinējām biedrības telpās, sveicām savu Pēteri.
Jūlijā organizējām arī lietišķo nodarbību, ko vadīja Rēzeknes biznesa centra darbiniece. Viņa mūs iepazīstināja ar lietvedības pamatiem, daudz kas biedriem nebija zināms, svarīgāko pierakstīja, lai kādreiz izmantotu. Jūlijā biedru grupa devās vēlreiz uz Rāznas saimniecību ”Pie Helēnas”. Tur pavadītie brīži biedriem ilgi paliks atmiņā. Mājiņas tika nomātas par projekta naudu un mielasts arī sagādāts divām dienām. Tur lieliski atpūtāmies, vakarā baudījām saimnieku izkurināto pirti.
Šādi pasākumi būtu biežāk jāorganizē, jo tie biedrus satuvina un veidojas draudzīgas attiecības. Tika organizēta arī laikrakstu un žurnālu koplasīšana, – laikrakstu tagad tik daudz, ka viena pati izlasīt nespēju, nāk talkā brīvprātīgie V.Kazule, M.Senkāne un J.Lubgins.
Sākumā neveicās ar pašdarbību un pašpalīdzību, jo daudzi līdz šim – šādos pasākumos piedalījušies. Teicu, ka vajag darīt pašiem kaut ko: atnāks svētki, varēsim kopīgi kādu melodeklamāciju nodziedāt, garastāvoklis būs jautrāks. Tad visi pamazām sāka mēģināt, smējāmies paši par sevi, bet sākums bija labs. Noorganizējām vasaras ziedu izstādi, sarūpētie ziedi rotāja galdu kongresa delegātiem. Notika arī nopietnāks pasākums ”IT iespējas no A līdz B”, kur iesācēji varēja iepazīties ar datortehniku. Organizējām arī nodarbības interešu klubiņos ”Saimniecīte”, ”Zelta zivtiņa” un ”Vissija”. Tagad gatavojamies ekskursijai un pārgājienam uz saimniecību ”Untumi”, kā arī pieredzes apmaiņas braucienam uz Valmieru.
Pa Laimes Lāča taku
Jautrīte Groma
Spilgtākie iespaidi laikam būs no šīsvasaras pārgājieniem –kopīgi izstaigājām Tērvetes taku, aplodājām skaistās Rūķu ciema mājas, guvām estētisko un arī praktisko baudījumu Dobeles dārzā, apskatījām Līgatnes zvēriņus un pazemes patvertni. Vasaras vidus svētkus atzīmējām pie Allažu kaļķakmens avotiem, atsaucām atmiņā skolas gados mācīto par Andreju Upīti, apskatot viņa Zaļās zemes vietas, kā arī paši varonīgi izstaigājām Laimes lāča meklējumu taku. Galvenais ieguvums – kopības sajūta, prieks atklāt sev Latvijas skaistās vietas. Redzētais un izjustais nezudīs vējā, varēs stāstīt citiem par iespaidiem. Retrotramvajā izvizināju pa Rīgu tos biedrus, kuriem veselība neļauj piedalīties nogurdinošos pārgājienos. Bijām Botāniskajā dārzā uz izstādi, Zoodārzā. Ciemojāmies Valmieras biedrībā, apmainījāmies savstarpēji ar noslēpumu - kā labāk sadarboties ar pašvaldību.
Uz vietas KC RĪTAUSMĀ apmeklētājiem pieejams vairāk avīžu un žurnālu kā agrāk, jo klāt nākusi Latvijas Avīze, Ieva un Zintnieks, ir vairāk apspriežamo tematu koplasīšanai. Reizi mēnesī nāk lektori par dažādām tēmām – jau apgūtas zinības dārza darbos, noteikumos par dzīvokļu rindām un siltumtarifiem.
No septembra mūsu pašdarbniekiem būs iespēja uzstāties ne tikai rīdzinieku, bet arī rēzekniešu, daugavpiliešu un valmieriešu priekšā.
Jo vairāk zināšanu, jo vieglāk orientēties un kontaktēties sabiedrībā. Tāpēc aicinu sekot afišām un informācijai, lai pilnībā izmantotu doto iespēju uzzināt un saprast.
Vasara bagāta notikumiem
Elvīra Čaika
Jūlijā notika pirmais lielais pasākums projekta ietvaros mūsu biedrībā – pirmoreiz organizējām tematisko vakaru „Zelta briedumā”, kurā bija uzaicināti šī gada apaļo gadskārtu jubilāri.
Uz pasākumu bija ieradušies gan jubilāri, gan pārējie biedri. Jubilāri saņēma apsveikumus. Kopīgi kavējāmies atmiņās par viņu dzīves gājumu un devumu savai biedrībai. Pasākuma svinīgo daļu papildināja izklaides programma ar dažādām rotaļām un atrakcijām.
Biedrības klubā notika tikšanās arī ar Daugavpils pilsētas domes pārstāvi H.Soldatjonoku, kura izsmeļoši informēja par dažādiem jaunumiem un iespējām, ko sniedz pašreizējā sociālā likumdošana.
Avīžu un žurnālu koplasīšana notiek 4 reizes mēnesī. Biedri uzzina daudz interesantu faktu par notikumiem savā pilsētā, novadā, Latvijā, ārzemēs.
Regulāri darbojas interešu klubs „Nezinīši”. Saistošas tēmas bija „Laika pareģojumi” (uz nākamo dienu un nākamo ziemu) un „Dārzs un puķes”, kur daudzi ar lielu interesi uzzināja līdz tam nezināmas lietas. Vēl priekšā daudzi un dažādi pasākumi. Tuvākais lielākais pasākums mūsu klubā būs Nedzirdīgo dienas atzīmēšana, kurai jau gatavojamies.
Tādējādi varu teikt, ka šī vasara, pateicoties projekta aktivitātēm, ir visai bagāta ar notikumiem un saistošiem pasākumiem, kurus mūsu biedri labprāt apmeklē.
Motivācija: būt noderīgi sabiedrībai
Par vecāko un jaunāko paaudzi
Līga Pauniņa
Mēs, protams, varam daudz ko mācīties no vecākās paaudzes, bet viņu risinātās problēmas savā laikā ir ļoti atšķirīgas no tām, kuras mūs nodarbina šodien. Tas bija laiks, kad apspieda invalīdu, neļāva brīvi domāt un paust savus uzskatus.
Mūsdienu jauniešiem tādu grūtību nav, bet ir citas – kā iegūt labu izglītību, veidot profesionālo karjeru, pēc iespējas pilnīgāk izmantot iespējas, ko tagad paver dzīve demokrātijas apstākļos. Jāteic, ka realitātē to visu panākt ir ļoti grūti, it īpaši nedzirdīgajiem cilvēkiem.
Jā, arī jauniešiem it kā dotas vienlīdzīgas tiesības uz visu minēto neatkarīgi no viņu dzimuma, sociālā stāvokļa, valodas, tautības, reliģiskās pārliecības. To nosaka visādi lēmumi, likumi, kuros atzītas šīs tiesības jauniešiem kā nozīmīgai sabiedrības daļai. Bet praksē? Bieži vien jauniešu brīvi paustie uzskati un idejas izraisa protestu, nepatiku, nerod atbalstu vecākajā paaudzē tāpēc, ka „tā agrāk nebija”.
Manuprāt, vecie un jaunie cilvēki pašlaik dodas dažādos virzienos, un tas neveicina kādu kopīgu mērķu sasniegšanu. Te derētu padomāt abām pusēm – ko darīt, lai virzieni tuvinātos.
Tālāk – kā realizēt mūsu iespējas izglītoties, iegūt konkurētspējīgas prasmes? Tagad izglītībai jābūt mūža garumā. Nedzirdīgajiem jauniešiem pieeja tai ierobežota – it īpaši formālā (oficiālā) izglītība arodskolās un augstskolās pēc speciālo skolu beigšanas. Nevaram izvēlēties sev tuvu profesiju, kuru izdomājam, jo netiek nodrošināti tulki.
Neformālā izglītība būtu iegūstama jaunatnes vai citās organizācijās, kurās varam iesaistīties uz brīvprātības principa. Tādas nedzirdīgajiem ir LNS un „Efraims”. Bet tur iegūtās zināšanas ir vairāk savas personības veidošanai (kas arī labi), bet ne darba tirgum.
Darba dzīve – tā ir jāapgūst karjeras veidošanai, bet tajā lielākā grūtība ir bezdarbs. It īpaši attiecībā uz jauniešiem, turklāt nedzirdīgajiem. Darba tirgū valda invalīdu darbaspēka diskriminācija, sākot no valdības politikas un beidzot ar darba devēju attieksmi.
Vecās morāles normas zaudē nozīmi, jaunās – vēl vājas, meklē vietu. Jaunieši juku laikos jūtas nedroši, meklē savējos, „piederīgos”, un arī tas nav mums viegli. Neformālās izglītības un pieredzes apmaiņas ceļā esmu ieguvusi dažas atziņas, kuras gribētu ieteikt konfliktu novēršanā.
Jāmācās domāt pozitīvi, labvēlīgi ieklausīties dažādos viedokļos, nepavēlēt kategoriskā formā, bet izskaidrot to, ko uzreiz kāds nevar pieņemt. Vairāk domāt par tagadni, nevis salīdzināt ar pagātni. Mazāk kritizēt, bet uzteikt par kaut ko labu.
Mēs, jaunieši, savā lielākajā daļā negribam dzīvot citā valstī, mēs gribam būt noderīgi Latvijas sabiedrībai. Bet mums nepieciešama arī šīs sabiedrības atsaucība, atbalsts un izpratne.
Materiāli sagatavoti ar ES finansiālu atbalstu. Par to saturu pilnībā atbild Latvijas Nedzirdīgo savienība, un tie nekādā ziņā neatspoguļo ES viedokli.
