18.01.2018
“Ieguvēji esam visi…”
Šogad sekmīgi turpinās LNS projekta “Vēsturiskais ceļš uz simtgadi” realizācija. Tā ietvaros sagatavoti jau 6 videosižeti zīmju valodā saistībā ar Latvijas valsts neatkarības izcīņu un tās attīstību, sagaidot mūsu valsts simtgadi. Piedāvājam interviju ar šo sižetu teksta autoru KRISTAPU PILDIŅU.
Lūdzu pastāstiet “Kopsolī” lasītājiem, kur, par ko strādājat, kāda ir jūsu specializācija un kā notika jūsu iesaiste Latvijas valsts simtgadei veltītajā LNS projektā!
Esmu beidzis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes maģistra studiju programmu un jau ceturto gadu strādāju Latvijas Kara muzejā Starpkaru vēstures nodaļā. Pamatā esmu pievērsies Latvijas Neatkarības kara vēsturei un citiem visdažādākajiem jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas armijas vēsturi līdz 1940. gadam.
Atsaucos uz LNS aicinājumu darboties projektā, jo saskatīju tajā iespēju palīdzēt iepazīt Latvijas vēsturi tiem cilvēkiem, kuriem pats un mani kolēģi citos vēstures muzejos to nespēj pilnvērtīgi izstāstīt. Projekta mērķis mani cieši uzrunāja jo īpaši tāpēc, ka tuvojas Latvijas valsts simtgade.
Vai pirms iesaistes projektā jums bija kāda tuvāka saskarsme ar nedzirdīgiem cilvēkiem?
Jāatzīst, ka nebija gan. Pazīstu atsevišķus cilvēkus ar dzirdes traucējumiem, bet šī pieredze, strādājot projektā, ir pavisam citā līmenī.
Kāda ir jūsu motivācija darboties šajā LNS projektā?
Kā jau minēju, ir liela vēlme Latvijas vēsturi un tās sarežģītos līkločus palīdzēt iepazīt tiem, kuriem nav iespēja vēsturi sadzirdēt. Ja kāds tev stāsta par vēstures notikumiem, tad tam ir pavisam cita garša nekā tad, ja to izlasi pats un centies izprast patstāvīgi. Šāds projekts ir veids, kā pasniegt vēsturi daudz patīkamākā un vizuāli pievilcīgākā veidā, kas vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem cilvēkiem ir ārkārtīgi svarīgi.
Kādi ir jūsu veicamie uzdevumi/darba pienākumi projektā? Kā notiek sadarbība ar citiem projekta dalībniekiem?
Projekta ietvaros rūpējos tieši par vēsturisko tekstu sastādīšanu, respektīvi, precīzas informācijas sagatavošanu videoierakstu veikšanai zīmju valodā. Koordinēju arī fotogrāfiju atlasi. Citus projektā iesaistītos konsultēju par informācijas un fotogrāfiju izmantošanu videomateriālos. Reizēm tas ir grūti, bet darbs virzās uz priekšu labi.
Vai iekļaušanās šajā projektā mainījusi jūsu priekšstatus par nedzirdīgajiem cilvēkiem un viņu kopienu? Vai bija kādi pārsteigumi, atklājumi?
Jauna pieredze nāk ar jaunām atziņām, bet kopumā nekādu lielu pārsteigumu nav. Sāku saprast pāris fundamentālas lietu, kas nedzirdīgajiem cilvēkiem ir svarīgākas nekā dzirdīgajiem, bet kopumā mēs, cilvēki, visi esam vienādi.
Kā pats vērtējat savu līdzšinējo ieguldījumu projektā? Kas bija visgrūtākais, un vai visu iecerēto izdevies paveikt?
Godīgi sakot, nebiju domājis, ka projektā tikšu ierauts tik ļoti cieši, kā tas tagad noticis. Cerēju izpildīt savu darbiņu un tālāk jau izvērtēt gala rezultātu, bet sanāk visu laiku būt iekšā procesā. Reizēm liekas, ka pats esmu projekta vadītāja lomā, kas tā, protams, nav. Jāsaka godīgi, ka es gala rezultātu iztēlojos nedaudz savādāku un to reizēm pieņemt ir grūti, bet, kādas iespējas un resursi ir pieejami, tādi tie ir. Paveiktais ir labā līmenī, un par to visiem projektā iesaistītajiem vajadzētu būt lepniem.
Kādus ieguvumus un atziņas jums personiski devis darbs projektā?
Galvenokārt tas ienesis dažādību manā ikdienas darba ritmā. Varu pārslēgties no ierastās darba rutīnas uz kaut ko citu – pavisam savādāku. No mana skatupunkta varētu likties, ka projekta informatīvo daļu lielā mērā sastāda vispārzināmi fakti. Bet man, veidojot šo informāciju, izdevās uzzināt jaunas lietas, jo kaut ko vajadzēja papētīt sīkāk.
Ieguvēji no projekta noteikti ir ne tikai cilvēki, kuri redz galaproduktu, bet arī tā veidotāji, kuru skaitā esmu arī es.
Intervija ir sagatavota ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu finansētās mērķprogrammas “Latvijai – 100” ietvaros.
Ilze Kopmane
Foto: no K.Pildiņa personiskā arhīva
